To paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos1, un šī iespēja šobrīd attieksies uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
"Eiropas Savienības programmas piedāvā būtisku atbalstu veselības aprūpes uzlabošanai Latvijā un var dot nozīmīgu pienesumu mūsu noteiktajiem stratēģiskajiem plāniem onkoloģijas, reto slimību, psihiskās veselības un antibiotiku lietošanas jomā. Īpaši nozīmīga ir programma “ES – veselībai” (EU4Health), kuras prioritāte ir Eiropas vēža uzveikšanas plāns, lai mazinātu priekšlaicīgu mirstību un uzlabotu uz pacientiem orientētus pakalpojumus, un nozīmīgs finansējums tiek novirzīts tieši onkoloģijas diagnostikas un ārstēšanas iniciatīvām. Latvijas ārstniecības iestādēm un tagad arī klīniskajām universitātes slimnīcām piedaloties ES programmās ir iespēja stiprināt savu pētniecības pieredzi, izstrādāt un ieviest jaunus pacientorientētus pakalpojumus un pat uzņemties projektu līderību. Piedaloties un saņemot finansējumu Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai, kas sniedz ne tikai praktisku ieguvumu pacientiem, bet arī mūsu ieguldījumi ES budžetā atgriežas Latvijā ar pievienoto vērtību, ” ieguvumus akcentē Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Līdz šim veselības nozares valsts kapitālsabiedrības nevarēja pilnvērtīgi uzņemties starptautisku projektu finansēšanas saistības ierobežoto resursu dēļ, līdz ar to valsts līdzfinansējums atvieglos projektu realizāciju un dos iespēju piesaistīt starptautisku atbalstu nozarē nozīmīgiem pētījumiem. Ministru kabineta noteikumu grozījumu rezultātā veselības nozares kapitālsabiedrībām būs lielāka iespēja izmantot savu kapacitāti un kompetenci, tādējādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu veselības aprūpes uzlabošanā valstiskā mērogā.
Liela daļa no ES programmu piedāvātajiem projektiem ir saistīti ar visām ES aktuālām veselības aprūpes tēmām, kas ir tiešā sasaistē arī ar Veselības ministrijas izstrādātiem un Ministru kabinetā apstiprinātiem veselības aprūpes politikas plāniem, proti: Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā 2022. –2024. gadam; Plāns reto slimību jomā 2023. – 2025. gadam;
Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023. – 2025. gadam;
Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–2027.gadam.
Integrētās veselības aprūpes pieejai īpaši nozīmīga ir dalība EK rīcības programmā veselības jomā "ES – veselībai" (EU4Health) 2021. – 2027. gadam. Programmas "ES veselībai" prioritārais virziens ir atbalsts iniciatīvām veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī Eiropas vēža uzveikšanas plāns, kas sasaistās nacionālajiem plāniem onkoloģijas jomā ar virsmērķi veicināt cilvēkorientētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus novēršot priekšlaicīgu mirstību. Eiropas vēža uzveikšanas plāna mērķi nacionālā mērogā ir īstenojami tikai ar kapitālsabiedrību dalību.
Tāpat būtisks attīstības virziens programmā "ES – veselībai" ir digitalizācijas procesu pilnveide, kā arī mentālās veselības jautājumi, kas ir kļuvuši vēl aktuālāki ES dalībvalstu iedzīvotāju vidū, ņemot vērā Covid – 19 pandēmiju, Krievijas agresiju Ukrainā, klimata krīzi, pieaugošo dzīves dārdzību un nenoteiktību.
Papildus ārstniecības iestādēm tā būs iespēja piekļūt starptautisku konsorciju projektu rezultātiem, tādējādi Latvijas iemaksas ES budžetā atgriezīsies Latvijā ar pievienotu vērtību.
1 Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas"
