Visā pasaulē, arī Latvijā, katru gadu 29.oktobrī tiek atzīmēta Insulta diena. Šī gada tēma – "Esi varenāks par insultu" – vērš uzmanību fizisko aktivitāšu nozīmei insulta profilaksē un atveseļošanās procesā. Lai gan nav iespējams noteikt, kuru cilvēku un kad piemeklēs insults, ir zināmi riska faktori, kas veicina tā iespējamību, tāpēc Insulta dienas ietvaros Stradiņa slimnīcas neirologi nodrošinās bezmaksas resursus un ekspress pārbaudes, lai informētu sabiedrību.
Insults ir lokāli asinsrites traucējumi vienā vai vairākos galvas smadzeņu asinsvados, kas izraisa pēkšņu viena vai vairāku galvas smadzeņu apvidu apasiņošanas pasliktināšanos. Kā rezultātā tiek traucēta vai zūd iesaistītā smadzeņu apvidus funkcijas.
Insults ir viens no visizplatītākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem pasaulē. Arī Latvijā katru dienu no insulta mirst vidēji četri cilvēki. Diemžēl, liela daļa Latvijas iedzīvotāju nezina vai nav pārliecināti par to, kā insultu atpazīt, un tas var kavēt atbilstošas palīdzības sniegšanu līdzcilvēkiem. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra aptauja, kurā aptaujāti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 60 gadiem, tikai 66 procenti aptaujāto zināja, kā atpazīt insulta simptomus.
Lai gūtu plašāku ieskatu un pamatzināšanas par insultu, Stradiņa slimnīcas neirologi aicina sabiebrību iepazīties ar testu “ĀTRI”, kas ļauj konstatēt būtiskākās insulta pazīmes:
- Ā - atsmaidīt. Lūdz cilvēkam pasmaidīt un novērtē, vai sejas vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju.
- T - turēt. Pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi turēt abas rokas.
- R - runāt. Pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt un pateikt / atkārtot vienkāršu teikumu.
- I - izsaukt. Nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113.
Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītāja, asociētā profesore Evija Miglāne uzsver: “Tikai aptuveni piektā daļa no visiem mūsu stacionārā nonākušajiem pacientiem slimnīcā ierodas savlaicīgi. Šiem pacientiem mēs spējam palīdzēt, veicot smadzeņu asinsrites atjaunošanu. Tā dod lielu iespēju atveseļoties no insulta bez sekām. Ierodoties slimnīcā mazāk kā stundu pēc simptomu sākuma, iespēja, ka nopietnu seku nebūs, samazinās uz pusi. Ja stacionēšana aizkavējas līdz 5 stundām, ārstēšana vēl ir iespējama, bet bez sekām insults var atstāt tikai vienu no 15 līdz 20 saslimušajiem. Jo ilgāk nosprostots asinsvads, jo vairāk neironu iet bojā un grūtāka rehabilitācija.”
Rehabilitācija sākas slimnīcā jau nākošajā dienā pēc insulta. Tā palielina iespēju atkal staigāt, runāt un dzīvot pēc pārciestā smadzeņu bojājuma. Vienam no četriem izdzīvojušajiem būs vēl viens insults. Pareizs dzīvesveids var ievērojami samazināt nākamā insulta risku. Tas nozīmē pareizu, veselīgu uzturu, fiziskās aktivitātes, pārtraukt smēķēšanu, kontrolēt stresu un ierobežot alkohola lietošanu.
