Pētījumā iesaistījās mediji no Vācijas, Itālijas, Grieķijas, Nīderlandes, Beļģijas, Īrijas un Apvienotās Karalistes, un tajā atklājās, ka pēc ierašanās Eiropas valstīs no 2021. līdz 2023. gadam bez vēsts ir pazuduši vismaz 51 433 nepavadīti bērni migranti.
Balvas pasniegšanas ceremonija norisinājās Strasbūrā, Eiropas Parlamenta preses telpā, kas nosaukta Dafnes Karuanas Galicijas vārdā. Ceremonijā piedalījās Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, par balvu atbildīgā priekšsēdētājas vietniece Pina Pičerno un Eiropas Neatkarīgās balvas žūrijas pārstāvji.
R. Metsola sacīja: “Dafnes Karuanas Galicijas iesāktais turpinās, pateicoties žurnālistiem, kuru dzīves misija ir runāt patiesību un neļaut sevi apklusināt. Šiem žurnālistiem cīņa par taisnīgumu ir svarīgāka par draudiem vājināt viņu nozīmīgo darbu. Preses brīvība ir neapstrīdama. Septiņus gadus pēc Dafnes slepkavības mēs joprojām godinām viņas piemiņu ar balvu, kas mums atgādina par Parlamenta nelokāmo apņemšanos uzturēt šīs pamatvērtības.”
No šā gada 3. maija līdz 31. jūlijam savus darbus žūrijai iesniedza simtiem žurnālistu no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vispirms žūrija no 318 pieteikumiem atlasīja 13 labākos žurnālistikas darbus, bet pēc tam izvēlējās vienu laureātu.
Godalgotais projekts
Projekts “Lost in Europe” atklāj satriecošu ainu — kopš 2021. gada pēc ierašanās Eiropā katru dienu ir pazuduši vidēji gandrīz 47 bērni.
Projektā izmantoti dati, kas saņemti no 31 Eiropas valsts, tostarp Austrijas, Vācijas un Itālijas. Tos apkopojot, tika konstatēts, ka bez vēsts ir pazuduši desmitiem tūkstošu bērnu migrantu.
Mēnešiem ilgie pētījumi liecina, ka bezvēsts pazudušo bērnu migrantu skaits varētu būt pat vēl lielāks, jo ziņojumi ir stipri nepilnīgi, tāpēc ka dažās valstīs nenotiek datu vākšana un trūkst konsekventas dokumentācijas.
Jaunāko projekta secinājumu pamatā ir “Lost in Europe” 2021. gada pētījums. Tajā atklājās, ka no 2018. līdz 2020. gadam Eiropā bez vēsts ir pazuduši vairāk nekā 18 000 migrantu bērnu.
Organizācijas “Missing Children Europe” ģenerālsekretāre Āhje Lēvene piebilda, ka šie dati, visticamāk, atspoguļo tikai “aisberga redzamo daļu”, jo Eiropā satraucošā ātrumā joprojām pazūd arvien vairāk bērnu migrantu, kuri, iespējams, ir kļuvuši par cilvēku tirdzniecības un mūsdienu verdzības upuriem.
Pētniecības projektā iesaistījās izdevniecības “De Standaard” (Beļģija), “Small Stream Media” (Nīderlande), “RBB” (Vācija), “Knack” (Beļģija), “ANSA” (Itālija), “Domani” (Itālija), “CNN” (Apvienotā Karaliste/ASV), “VRT” (Beļģija), “Εfimerida ton Syntakton” (Grieķija), “The Journal” (Īrija), “Tagesschau” (Vācija) un “NRC” (Nīderlande).
Īsumā par balvu
Dafnes Karuanas Galicijas vārdā nosauktā balva tika izveidota 2019. gada decembrī ar Eiropas Parlamenta Prezidija lēmumu. Balva godina maltiešu pētnieciskās žurnālistes, blogeres un korupcijas apkarošanas aktīvistes Dafnes Karuanas Galicijas piemiņu. Dafne Karuana Galicija gāja bojā 2017. gadā, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim.
Balva tiek pasniegta katru gadu Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības gadadienā. To piešķir par izcilu veikumu žurnālistikā, kas veicina vai aizstāv Eiropas Savienības pamatvērtības: cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības.
Lai piedalītos konkursā, ir jāiesniedz padziļināta tvēruma pētnieciskās žurnālistikas darbi, kas publicēti vai pārraidīti medijos kādā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Balva tiek pasniegta, lai atbalstītu profesionālos žurnālistus, kuri ar savu darbu palīdz sargāt brīvību, vienlīdzību un iespējas, un lai akcentētu profesionālās žurnālistikas nozīmi šajā svarīgajā cīņā.
Darbus vērtē neatkarīga žūrija, kuras sastāvā darbojas preses un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no visām 27 ES dalībvalstīm, kā arī Starptautiskās Žurnālistu federācijas pārstāvis.
Gan pats balvas piešķiršanas fakts, gan tās vērtība naudas izteiksmē — 20 000 eiro — liecina par Eiropas Parlamenta spēcīgo atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un brīvajai presei.
Iepriekšējie laureāti
- 2021. gads — projekts “Pegasus”, ko koordinēja konsorcijs “Forbidden Stories”
- 2022. gads — Klemāna Di Romas un Karola Valada (“ARTE”/”France24”/”Le Monde”) dokumentālā filma “Centrālāfrikas Republika Krievijas maigās varas ietekmē”
- 2023. gads — kopīgs pētnieciskais projekts par migrantu kuģa avāriju pie Grieķijas krastiem (aģentūra “Solomon” sadarbībā ar aģentūru “Forensis”, raidorganizācijas “ARD” reportieru grupu “StrgF” un Lielbritānijas laikrakstu “The Guardian”)
Kas bija Dafne Karuana Galicija?
Dafne Karuana Galicija bija maltiešu žurnāliste, blogere un korupcijas novēršanas un apkarošanas aktīviste, kas padziļināti pētīja korupciju, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību, pilsonības tirgošanu un Maltas valdības saikni ar “Panamas dokumentiem”. Vispirms bija mēģinājumi žurnālisti iebiedēt, un viņai izteica draudus. 2017. gada 16. oktobrī Dafne Karuana Galicija tika nogalināta, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim. Sabiedrība aktīvi protestēja pret varas iestāžu nespēju atklāt žurnālistes slepkavību, tāpēc no amata bija spiests atkāpties toreizējais Maltas premjerministrs Džozefs Muskats. 2019. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāti, kritizējot nerezultatīvo izmeklēšanu, pieprasīja Eiropas Komisijas rīcību.
