“Daudzi jo daudzi latvieši, igauņi un lietuvieši bija spiesti pamest savas mājas, savu dzimteni un meklēt patvērumu Zviedrijā un tieši Gotlandē. Esam bezgala pateicīgi zviedru sabiedrotajiem, Gotlandes iedzīvotājiem par rūpēm un atbalstu, ko te sastapa mūsu tautieši. Šis atbalsts deva iespēju ne vien mūsu tautiešiem uzsākt jaunu dzīvi prom no mājām, bet arī uzturēt un kopt latvietību un tādējādi uzturēt dzīvu cerību par Latvijas valstiskuma atjaunošanu,” uzrunājot Gotlandes iedzīvotājus un Gotlandē dzīvojošo Baltijas valstu diasporu, pauda D. Mieriņa.
Pasākuma ietvaros Slītes ostā notika piemiņas brīdis. Tā bija viena no ostām, kurā pirms aptuveni 80 gadiem bēgļu laivās ieradās vairāki desmiti tūkstoši Baltijas valstu bēgļu, tostarp aptuveni seši tūkstoši latviešu, kas bēga no padomju agresijas, no okupācijas režīma nežēlīgajām represijām. Pēc tam Saeimas priekšsēdētāja kopā ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Lauri Husaru (Lauri Hussar), Zviedrijas parlamenta priekšsēdētāju Andreasu Norlēnu (Andreas Norlén) un Lietuvas Seima priekšsēdētājas vietnieku Žīgimantu Paviļoni (Žygimantas Pavilionis) piedalījās piemiņas dievkalpojumā un Latvijas, Igaunijas un Lietuvas mākslinieku koncertā Visbijas vēsturiskajā Doma baznīcā.
Gotlandē Daiga Mieriņa tikās ar Zviedrijas spīkeru un Gotlandes gubernatoru. “Gan vēsturiskais konteksts un ģeogrāfija, gan politiskā realitāte un intereses liek mums uzlūkot ciešāku Baltijas un Zviedrijas, Ziemeļvalstu sadarbību ne vien kā politiski un ekonomiski izdevīgu, bet kā absolūtu nepieciešamību,” sacīja D. Mieriņa.
Visbijā Baltijas parlamentu priekšsēdētāji uzklausīja tautiešu pieredzes stāstus par ģimeņu bēgļu gaitām uz Zviedriju pirms 80 gadiem, kā arī apmeklēja diasporas koncertu. “Emocionāli stāsti par mūsu tautu traģiskajām vēstures lappusēm. Individuāli stāsti par izdzīvošanu, kas galu galā ir stāsts par nācijas izdzīvošanu. Mums jāmācās no vēstures, lai stiprinātu Eiropas drošību,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka arī šodien atgriezies brutālais un nežēlīgais Krievijas imperiālisms, kas atkal cenšas paverdzināt, sagraut, iznīcināt. “Atjaunojot savu neatkarību, mēs tikai daļēji atjaunojām starptautisko taisnīgumu. Nedrīkstam atkal noziedzniekiem radīt nesodāmības sajūtu, kas agri vai vēlu var iedrošināt uz jauniem noziegumiem,” pauda D. Mieriņa.
Kathammarsvīkā, kur 1944. gadā tika ierīkots bēgļu centrs, D. Mieriņa tikās ar latviešu bēgļu pēctečiem un apmeklēja jaunatklāto piemiņas plāksni latviešu bēgļiem. Baltijas valstu spīkeri viesojās arī Baltijas jūras Tulkotāju un rakstniecības centrā, kura paspārnē tapuši arī nozīmīgi Latvijas literatūras oriģināldarbi. Tāpat Baltijas valstu spīkeri apmeklēja Gotlandes militāro bāzi, kur sprieda par reģionālās aizsardzības un atturēšanas stiprināšanu.
