Eirogrupas sanāksmē plānots pārrunāt makroekonomiskās norises ES un eirozonā. Eiropas Komisija (EK) kopumā saglabā 2024. gada pavasara prognozēs sniegto ekonomiskās situācijas vērtējumu. Tajā ņemta vērā informācija līdz 30. augustam. Pilnas ekonomiskās prognozes plānots publicēt novembrī.
ECOFIN, piedaloties Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) rīkotājdirektorei Kristalinai Georgijevai (Kristalina Georgieva), plānots apspriest jaunas finanšu iespējas, lai atbalstītu valstis ar zemiem ienākumiem, saskaroties ar globālajiem izaicinājumiem. Tā kā SVF Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fonda aizdošanas kapacitāte strauji mazinās, SVF piedāvā veikt reformas, lai stiprinātu spēju atbalstīt valstis ar zemiem ienākumiem, pielāgojoties to vajadzībām.
Sanāksmes laikā paredzēts apmainīties viedokļiem par zaļās pārejas ilgtspējīgu finansēšanu. Prezidentūra ir sagatavojusi informāciju, kuras pamatā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegtā starpvalstu analīze un politikas ieteikumi, kā arī Ungārijas Valsts parāda pārvaldības aģentūras pētījums. Tajā izcelti iespējamie elementi, lai mobilizētu vairāk resursu zaļās pārejas ilgtspējīgas attīstības finansēšanai. Klimata politika ir ļoti svarīga, lai novirzītu privātos ieguldījumus zaļos projektos, vajadzības gadījumā palielinot ar klimatu saistīto ieguldījumu atdevi, kas pielāgota riskam.
ECOFIN turpinās pārrunāt demogrāfijas izmaiņu ietekmi uz valsts parāda ilgtspēju, pamatojoties uz domnīcas Bruegel ziņojumu. Kā norādīts ziņojumā, demogrāfiskās pārmaiņas turpinās palielināt fiskālo spiedienu, ar ko saskaras ES dalībvalstis. Sabiedrības novecošanās rada ietekmi uz ES dalībvalstu parāda un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecību, gan palielinot valsts izdevumus, gan samazinot potenciālo izaugsmi.
