2024. gada 2. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” piedalījās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Sarunā ministre pārsprieda ne tikai jautājumus saistībā ar skolotāju trūkumu skolās un skolēnu gala pārbaudījumiem, bet arī par profesionālās izglītības finansēšanu, par ko pēdējos gados profesionālās izglītības iestādes ir cēlušas trauksmi. Tas ir pamatoti, jo profesionālās izglītības finansējums izglītības iestādēm nav mainījies kopš 2007. gada. Ministre A. Čakša intervijā uzsvēra darba devēju lomu, iestājoties par profesionālās izglītības finansējuma palielinājumu. Ministre pauda viedokli, ka ir jāpārskata profesionālās izglītības finansēšanas modelis. Ministre norādīja, ka finansējums jau šogad ir pieprasīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
2023. gada 6. novembrī Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sociālie partneri un valdība vienprātīgi nolēma deleģēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) uzdevumu: “Pārskatīt profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas regulējumu (tai skaitā, vērtējot iespējas palielināt izmaksas uz vienu izglītojamo gadā un dienesta viesnīcu uzturēšanas izmaksas) un nodrošināt pilnveidotās sistēmas ieviešanu no 2024.gada 1.septembra”1.
2024. gada 2. februārī LBAS nosūtīja vēstuli Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomei (PINTSA), IZM un Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), paužot atbalstu LIZDA vēstulei 2024. gada 31. janvārī par to, lai izveidotu darba grupu profesionālās izglītības programmu finansējuma pārskatīšanai.
Tā kā Tiesību aktu portālā netika pieteikts noteikumu projekts par profesionālās izglītības finansēšanu, kā arī līdz 2024. gada 11. jūnijam nebija sasaukta neviena darba grupas sanāksme, LBAS 2024. gada 11. jūnijā PINTSA saskaņošanas sanāksmē pieņēma lēmumu lūgt PINTSA 2024. gada 12. jūnija sēdē iekļaut pie darba kārtības punkta "Dažādi" jautājumu par profesionālās izglītības finansēšanas noteikumiem – informāciju par turpmākā tiesību aktu virzības laika plānu un tiesību aktiem, kas tiks grozīti, t.sk., ņemot vērā fiskālās ietekmes iekļaušanu 2025. gadam un vidējā termiņā.
2024. gada 21. jūnijā LBAS un LDDK nosūtīja kopīgu vēstuli NTSP un PINTSA ar aicinājumu tuvākajā NTSP sēdē iekļaut jautājumu par profesionālās izglītības finansēšanu.
2024. gada 22. augustā LBAS atkal nosūtīja vēstuli Ministru prezidentei, labklājības ministram, NTSP un LDDK, kurā pieprasīja nekavējoties sasaukt NTSP sēdi, lai citu svarīgu jautājumu vidū izskatītu arī jautājumu par izglītības nozares finansēšanu 2025.gadā, t.sk. par profesionālās izglītības finansēšanu atbilstoši NTSP lēmumam. Šajā vēstulē LBAS pauda nožēlu, ka pēdējo gadu laikā tiek pārkāpts NTSP nolikums un NTSP sēdes netiek sasauktas reizi divos mēnešos. Turklāt, 2024.gadā sociālie partneri aicināja sasaukt NTSP, taču neviena sēde netika organizēta.
2024. gada 22. augustā arī LIZDA nosūtīja vēstuli par finansējumu profesionālās izglītības iestādēm Ministru prezidentei, Izglītības un zinātnes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Kultūras ministrijai, Finanšu ministrijai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Profesionālās izglītības iestādēm, kurā LIZDA atgādina, ka profesionālo izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo nav pārskatīts kopš 2007.gada. LIZDA lūdza steidzamības kārtā sasaukt NTSP sēdi un atkārtoti izskatīt jautājumu par profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas regulējuma pārskatīšanu, nodrošinot finansējuma palielinājumu no 2024. gada 1. septembra.
2024. gada 30. augustā LBAS atkārtoti pieprasīja 2024. gada 6. septembra NTSP sēdē izskatīt jautājumu “Par izglītības nozares finansēšanu 2025. gadā, t.sk., par profesionālās izglītības finansēšanu atbilstoši NTSP lēmumam.
LBAS atkārtoti un atkārtoti pieprasa ietvert NTSP lēmuma izpildi NTSP dienas kārtībā, taču mēs kā sociālie partneri pat neesam saņēmuši atbildi uz nosūtītajām vēstulēm. Tas neatbilst labas pārvaldības praksei un cieņpilnam sociālajam dialogam.
