Rāznas ezera peldvieta “Lipuški” joprojām ir slēgta, kamēr peldvietas zonā norisinās būvniecības darbi. Būvniecības objektā peldsezonas laikā peldēties ir aizliegts.
Veselības inspekcijas speciālisti Latvijas oficiālo peldvietu ūdens paraugus laboratoriskai pārbaudei ņēma 26. un 27. augustā, un tā bija šīs peldsezonas noslēdzošā pārbaude. Kā zināms oficiālā peldsezona sākās 15. maijā un ilgst līdz 15. septembrim.
Laboratorijā tika noteikti 2 mikrobioloģiskie rādītāji - zarnu nūjiņu (Escherichia coli jeb E.coli) un zarnu enterokoku koncentrācija ūdenī. Šie rādītāji kalpo par indikatoriem iespējamā fekālā ūdens piesārņojuma atklāšanai un var liecināt par slimību izraisošo patogēno baktēriju un vīrusu klātbūtni ūdenī. Savukārt vizuāli ūdens paraugu ņemšanas laikā tika novērtēta ūdens krāsa, pievērsta īpaša uzmanība peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī, kā arī zilaļģu savairošanās procesam.
Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecināja, ka ūdens atbilst prasībām, pie peldūdens kvalitātes rezultātiem tika atzīmēts, ka peldēties ir atļauts. Savukārt, ja peldūdens kvalitāte neatbilda prasībām, Inspekcija noteica peldēšanās ierobežojumus – ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Attiecīgo informāciju peldvietas apsaimniekotāji izvietoja konkrētās peldvietas informatīvajā stendā.
Ieteikums nepeldēties ir jāievēro jutīgām iedzīvotāju grupām: maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kuru imūnā sistēma ir novājināta, bet aizliegums peldēties ir jāievēro visiem.
Iedzīvotāji var sekot oficiālo peldvietu ūdens paraugu kvalitātes aktuālajiem rezultātiem Veselības inspekcijas tīmekļvietnē sadaļā “Peldvietu ūdens kvalitāte”, kur atrodama arī Latvijas oficiālo peldvietu karte un informācija par peldvietu drošības aspektiem.
Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka palielinoties gaisa temperatūrai un saglabājoties sausajam laikam, pieaug arī zilaļģu savairošanās jeb ziedēšanas risks. Zilaļģes jeb cianobaktērijas aug dažādos ūdeņos un visbiežāk ir sastopamas saldūdeņos, kas ir barības vielām bagāti un kuros ir lēna ūdens apmaiņa. Sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Zilaļģēm savairojoties arvien vairāk, ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, var iegūt zaļu, zilganzaļu vai dzeltenīgu nokrāsu un
izskatīties kā plēve ar pavedieniem. Inspekcija aicina vienmēr pirms došanās peldēt vizuāli novērtēt peldvietas ūdens kvalitāti.
Atgādinājums peldvietu apsaimniekotājiem.
Lai peldēšanās būtu droša, inspekcija atgādina peldvietu apsaimniekotājiem, proti, pašvaldībām par peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības pienākumiem peldētāju veselības aizsardzības nodrošināšanai. Drošības prasības cita starpā paredz, ka peldvietu ūdens norobežojams ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem. Ja iespējams, izveido un norobežo peldēšanās sektoru bērniem ar dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm. Tāpat jāseko peldvietas gultnes reljefa iespējamām izmaiņām, raugoties, lai neveidojas bedres, neuzkrājas akmeņi, dūņas, un regulāri pārbaudāma gultne vai tajā nav stikli, vai citi priekšmeti, kuri var apdraudēt peldētāju drošību. Bez tam nodrošināma ērta pieeja peldvietai, kā arī piebraucamais ceļš operatīvajam transportam. Ja peldvietā netiek nodrošināta glābšanas dienesta darbība, peldētājiem labi redzamā vietā un saprotami, izvietojama informācija, ka glābšanas dienests nav pieejams un brīdinājums peldētājiem būt īpaši uzmanīgiem. Tāpat jābūt izvietotai informācijai par glābšanas dienestu kontaktinformāciju. Peldvietās, kurās nav glābšanas dienesta, ieteicams izvietot glābšanas inventāru, piemēram, glābšanas riņķus. Apraksts par drošas peldvietas vides aspektiem atrodams inspekcijas tīmekļvietnē https://www.vi.gov.lv/lv/peldvietu-drosibas-aspekti
