Kurš ir atbildīgs
Ja problēma saistīta ar:
- kaitēkļiem dzīvoklī – attiecīgā dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks;
- kaitēkļiem koplietošanas telpās – dzīvojamās mājas pārvaldnieks;
- sadzīves atkritumu apsaimniekošanu vai teritorijas uzturēšanu – attiecīgā pašvaldība;
- dzīvokļu īpašnieku strīdu par īpašuma izmantošanu un apsaimniekošanu – risināmi civiltiesiskā kārtībā tiesā.
Pirms iesnieguma–sūdzības iesniegšanas Veselības inspekcija aicina noskaidrot, kuras institūcijas kompetencē ir konkrētās situācijas risinājums. Tas palīdzēs iespējami ātrāk rast risinājumu.
Par dzīvokli atbild tā īpašnieks
Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums uzturēt savu īpašumu atbilstošā kārtībā, ievērot sanitārās prasības un nodrošināt, lai īpašuma izmantošana neradītu apdraudējumu citu cilvēku drošībai, veselībai un apkārtējai videi. Tādēļ valsts iestādēm, tostarp Veselības inspekcijai, nav tiesību bez tiesiska pamata iekļūt privātīpašumā vai uzdot īpašniekam veikt konkrētas darbības, piemēram, sakopt dzīvokli vai organizēt deratizāciju* (Dzīvokļa īpašuma likums).
Kurš organizē kaitēkļu apkarošanu
Ja prusaki, skudras, grauzēji vai citi kaitēkļi konstatēti dzīvoklī, par to apkarošanas pasākumu organizēšanu atbild dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks. Ja kaitēkļi izplatījušies koplietošanas telpās, to apkarošanu organizē dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Lai nodrošinātu sanitāro apkopi un novērstu kaitēkļu izplatību, pārvaldnieks organizē nepieciešamos pasākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām un dzīvokļu īpašnieku pieņemtajiem lēmumiem** (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums). Profilaktiskās dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus nodrošina specializēti komersanti, kas darbojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu organizē speciālists ar normatīvajos aktos noteikto izglītību darbam ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, savukārt darbus veic īpaši apmācīts darbinieks – dezinfektors, kurš ir apguvis attiecīgu mācību programmu*** (MK noteikumi Nr. 73 “Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi”).
Par koplietošanas telpām lemj dzīvokļu īpašnieki
Kāpņu telpas, pagrabi, inženierkomunikācijas un citas koplietošanas īpašuma daļas ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Lēmumus par kopīpašuma pārvaldīšanu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība. Dzīvokļu īpašnieki sedz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību izdevumus, kas noteikti ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu**** (Dzīvokļa īpašuma likums). Pārvaldnieks organizē šo lēmumu izpildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām***** (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums).
Ja problēmu rada kaimiņa dzīvoklis
Ja dzīvokļa izmantošana rada traucējumus citiem iedzīvotājiem, piemēram, netiek ievērotas sanitārās prasības vai tiek apdraudētas citu personu intereses, dzīvokļu īpašniekiem vai mājas pārvaldniekam ir tiesības vērsties tiesā civilprocesa kārtībā.
Par atkritumu apsaimniekošanu atbild pašvaldība
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā organizē un kontrolē attiecīgā pašvaldība. Tā nosaka arī teritoriju un būvju uzturēšanas prasības un uzrauga to ievērošanu, lai nodrošinātu sanitāro tīrību un sabiedrības drošību.
Ko šajā jomā dara Veselības inspekcija
Veselības inspekcija uzrauga profilaktiskās dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzēju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tas nozīmē, ka Inspekcija var izvērtēt, vai kaitēkļu apkarošanas pakalpojumu sniedzējs ievēro tam noteiktās prasības, piemēram, attiecībā uz pakalpojuma organizēšanu, darbinieku apmācību un ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu. Vairāk lasiet šeit.
* Dzīvokļa īpašuma likuma 9. un 10. pants.
** Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants.
*** MK noteikumu Nr. 73 “Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi” 17. punkts.
**** Dzīvokļa īpašuma likuma 18. pants.
***** Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. pants.
