Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2024. gadā pieaugs par 1,4% un 2025. gadā – par 2,9%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2024. gadā būs 1,2% un 2025. gadā – 2,2%. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, līdz 2028. gadam noslīdot līdz 2,3%, bet patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,5% līmenī.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā FM vērtējumā sasniegs 2,6% no IKP, un tas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks, nekā tika prognozēts šā gada aprīļa sākumā, izstrādājot Stabilitātes programmu 2024.-2028. gadam, un par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas noteikts likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”.
Salīdzinot ar apstiprināto budžetu, šogad lielāki pret plānoto tiek prognozēti nenodokļu un pašu ieņēmumi, savukārt zemāki tiek prognozēti izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, ņemot vērā iepriekšējā plānošanas perioda noslēgšanos un lēnāku jaunā Kohēzijas politikas un Atveseļošanas fonda plānošanas perioda projektu uzsākšanos. Tādējādi FM samazināja šo izdevumu prognozi 2024. gadam, plānojot tos augstākus 2025. un 2026. gadā.
Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas būs augstāks nekā iepriekš prognozēts – 2,9% no IKP 2025. gadā, 2,7% no IKP 2026. gadā, 2,4% no IKP 2027. gadā un 2,2% no IKP 2028. gadā. Augstāku deficītu galvenokārt nosaka zemāki nodokļu ieņēmumi, kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem augot vidēji par 5% gadā, lielāki valsts speciālā budžeta izdevumi un negatīvāka ietekme no vispārējās valdības komersantu saimnieciskās un finanšu darbības nekā iepriekš prognozēts.
Aktualizējot valsts speciālā budžeta izdevumu prognozes, Labklājības ministrija (LM) koriģēja saņēmēju skaita prognozi vecuma pensijām, slimības un bezdarbnieka pabalstiem, paredzot augstāku saņēmēju skaita līmeni salīdzinājumā ar prognozēto agrā pavasarī. Vienlaikus LM prognozē, ka vidējā termiņā vecuma pensiju saņēmēju skaits atbilstoši demogrāfiskām prognozēm, sākot ar 2026. gadu, palielināsies, noslēdzoties pensionēšanās vecuma paaugstināšanai 2025.gadā. Tāpat slimības pabalstu saņēmēju skaits, ņemot vērā lēnāku nekā prognozēts skaita samazinājumu pēcCovid periodā, vidējā termiņā saglabāsies 2023. gada līmenī, savukārt bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits vidējā termiņā saruks, samazinoties bezdarba līmenim.
FM, pamatojoties uz aktualizētajām makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm pie nemainīgas politikas, aktualizēja arī fiskālās telpas aprēķinu. Aprēķinā ņem vērā jaunos spēkā stājušos ES fiskālos noteikumus, kā arī Ministru kabineta šā gada 30. aprīļa lēmumu par pieļaujamā strukturālā deficīta paaugstināšanu. Ievērojot definētus, nacionālajiem un ES fiskālajiem nosacījumiem atbilstošus strukturālās bilances mērķus, jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa salīdzinājumā ar aprēķināto Stabilitātes programmā 2024.-2028. gadam ir uzlabojusies. Tomēr 2025. gadā fiskālā telpa joprojām ir negatīva, t.i., (-) 13,0 miljoni eiro. Savukārt 2026.-2028. gadā kaut arī ierobežota, tomēr tā ir pozitīva attiecīgi 32,2 miljoni eiro, 43,5 miljoni eiro un 1,4 miljoni eiro.
Šogad, ņemot vērā jaunos ES fiskālos noteikumus, tika noteikts arī no fiskālajiem nosacījumiem izrietošais maksimāli pieļaujamais valsts finansēto neto primāro izdevumu pieaugums vidējā termiņā: 2025. gadā 4,2%, 2026. gadā 3,8%, 2027. gadā 3,1% un 2028. gadā 3,5%. ES noteikumu izpratnē neto primārie izdevumi ir izdevumi, no kuriem izslēgtas vairākas pozīcijas – procentu izdevumi, diskrecionārie ieņēmumu pasākumi (valdības apstiprinātās izmaiņas nodokļos, nenodokļos, maksas pakalpojumos un citos pašu ieņēmumos), izdevumi par ES fondu programmām un valsts līdzfinansējums ES fondu programmām, kā arī bezdarbnieku pabalstu izdevumu cikliskie elementi.
Pēc Valsts kases novērtējuma vispārējās valdības parāds uz 2024. gada beigām varētu veidot ap 46% no IKP un uz 2028. gada beigām 49% no IKP, ņemot vērā kopējo finansēšanas nepieciešamību, tai skaitā budžeta deficīta prognozes, kā arī uzņemto parādsaistību pārfinansēšanu nākamajos četros gados ap 7,4 miljardiem eiro. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma EUR procentu likmes ir būtiski palielinājušās un joprojām saglabājas augstā līmenī, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, sagaidāms, ka vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi.
Informatīvais ziņojums skatāms Tiesību aktu projektu portālā.
