Šī gada 2. ceturksnī bija 65,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,2 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 2,9 tūkstošiem mazāk nekā 1. ceturksnī.
Bezdarbnieku skaits
(tūkstošos)
|
2023. gada 2. cet. |
2024. gada |
2024. gada 2. cet. izmaiņas pret |
|||||
|
1. cet. |
2. cet. |
2023. gada 2. cet. |
2024. gada 1. cet. |
||||
|
tūkstošos |
% |
tūkstošos |
% |
||||
|
Pavisam (15–74 gadi) |
60,6 |
68,7 |
65,8 |
5,2 |
8,6 |
-2,9 |
-4,2 |
|
vīrieši |
38,5 |
37,1 |
39,2 |
0,7 |
1,8 |
2,1 |
5,7 |
|
sievietes |
22,1 |
31,6 |
26,5 |
4,4 |
19,9 |
-5,1 |
-16,1 |
|
Jaunieši (15–24 gadi) |
5,8 |
7,8 |
11,1 |
5,3 |
91,4 |
3,3 |
42,3 |
Skatīt OSP datubāzē: NBB160c
2024. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,2 %) bija par 0,9 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,3 %). Šī gada 2. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (7,6 %) un Lietuvā (7,0 %).
Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_URGAED, 2024. gada 2. ceturkšņa dati – OSP datubāzē: NBB160c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.
Palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars
2024. gada 2. ceturksnī bija 21,4 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (bez darba vismaz 12 mēnešus) – par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 0,9 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 33,1 % – par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 3,1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2. ceturksnī gandrīz puse jeb 31,6 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 0,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 5,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 11,7 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, ir palielinājies par 1,1 tūkstoti, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 0,5 tūkstošiem.
Bezdarbnieki pēc bezdarba ilguma
(procentos)
|
2022. g. |
2022. g. |
2022. g. |
2022. g. |
2023. g. |
2023. g. |
2023. g. |
2023. g. |
2024. g. |
2024. g. |
|
|
Līdz 5 mēnešiem |
53,6 |
46,5 |
49,5 |
53,0 |
56,7 |
52,7 |
56,9 |
53,8 |
53,7 |
48,8 |
|
6–11 mēneši |
18,6 |
21,1 |
22,1 |
19,2 |
14,7 |
17,6 |
17,5 |
19,4 |
16,3 |
18,1 |
|
12 mēneši un vairāk |
27,8 |
32,4 |
28,3 |
27,8 |
28,5 |
29,7 |
25,6 |
26,8 |
30,0 |
33,1 |
CSP aprēķins, summa var neveidot 100 %, jo dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem skaitļiem.
Palielinājies jauniešu bezdarbnieku īpatsvars
2024. gada 2. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 11,1 tūkstotis jeb 16,8 % bija jaunieši 15–24 gadu vecumā. To īpatsvars gada laikā palielinājies par 7,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 5,4 procentpunktiem.
Jauniešu bezdarba līmenis 2. ceturksnī bija 16,9 %, kas ir par 7,3 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 5,0 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 5,3 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,3 tūkstošiem.
34,9 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits
2024. gada 2. ceturksnī gandrīz trešdaļa (30,9 %) jeb 424,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,7 tūkstošiem jeb 0,6 %, bet gada laikā – par 6,3 tūkstošiem jeb 1,5 %.
2024. gada 2. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju.
