Kopsēdē L. Paegļkalna norādīja: “Katrs bērns ir pelnījis izaugt drošā vidē, kur viņu saprot, pieņem un ciena. Diemžēl Latvijā joprojām ir daudz bērnu un jauniešu, kuri dzīvo un ikdienu pavada nelabvēlīgā, destruktīvā un degradējošā vidē, rezultātā kļūstot par jauniešiem, kas apdraud ne tikai sevi, bet arī sabiedrību. Valsts līmenī mērķtiecīgi jāturpina darbs pie jaunu, alternatīvu starpnozaru pakalpojumu attīstības, kas risinātu jauniešu uzvedības problēmas un vienlaikus mazinātu apdraudējumu gan pašam jaunietim, gan sabiedrībai”. Tieslietu ministrija strādā pie jauna pakalpojuma – "Bērnu un jauniešu drošā māja", izveides, kas vērsts uz jauniešiem, kas izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, apdraud savu vai citu cilvēku veselību vai dzīvību un kuru iesaiste uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos bijusi nesekmīga. ““Bērnu un jauniešu drošā māja” palīdzēs bērniem izrauties no nelabvēlīgas vides, lai speciālistu vadībā apzinātu jaunieša problēmas un strādātu pie jauniešu uzvedības maiņas. Mūsu galvenais mērķis ir novērst veselības un dzīvības apdraudējuma risku un atgriezt pusaudzi normālā ikdienas dzīvē. Mums ir svarīgi, ka bērns pēc pakalpojuma saņemšanas var dzīvot droši, nenodarot pāri sev un citiem, apmeklēt skolu un attīstīt savus talantus interešu izglītībā,” skaidroja Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.
Tāpat kopsēdē tika diskutēts par pašreizējo tiesisko regulējumu, kas paredz atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras sniedz vai organizē palīdzību narkotiku lietotājiem pārdozēšanas gadījumā, lai saglabātu jaunieša dzīvību un veselību. Kopsēdē eksperti atzina, ka, lai tiktu mazināts pieprasījums pēc narkotikām un to radītais kaitējums, tiesiskajam regulējama jāiet roku rokā ar prevencijas sistēmu, tai skaitā panākot, ka atkarīgās personas ārstējas. Kopsēdes dalībnieki lēma vēl turpināt diskusijas par citām izmaiņām tiesiskajā regulējumā, to tvērumu un nosacījumiem.
Vienlaikus, sēdē pārrunājot līdz šim īstenoto politiku narkotisko vielu apkarošanas jomā, eksperti diskutēja par narkotiku dekriminalizācijas iespējām, kas būtu viens no soļiem narkotisko vielu apkarošanai jauniešu vidū. Narkotiku dekraminalizācija ļautu glābt jauniešu dzīvības, jo nereti tiek konstatēti narkotiku pārdozēšanas gadījumi, taču baiļu dēļ par kriminālatbildību, cietušais nelūdz palīdzību un nesaņem ārstēšanu, kā rezultātā sekas var būt letālas. Līdz ar to kopsēdes dalībnieki vienojās turpināt diskusiju, lai, savstarpēji sadarbojoties, varētu izveidot tādu narkotisko dekrimanilzācijas modeli, kas nodrošina, gan ārstēšanu, gan izglītošanu, gan sociālo atbalstu.
Noradāms, ka Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome un Bērnu lietu sadarbības padome vienojās stiprināt savstarpēju sadarbību un koordināciju, līdz ar to nākamo sēdi par narkotiku aprites problemātiku organizēs šī gada 15.decembrī.
