Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc tāda komersanta pieteikuma, kura komercdarbība ir saistīta ar azartspēļu organizēšanu. Atbilstoši apstrīdētajai normai no 2025. gada 1. janvāra azartspēļu organizēšanas vietās vairs nav pieļaujama smēķēšanai speciāli paredzēto telpu izmantošana, kuras pieteikuma iesniedzēja esot tiesiski izveidojusi. Ar apstrīdēto normu esot aizskartas pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu un pārkāpts Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.
Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdētās normas ietekmēto personu loks ir plašāks un aptver ne tikai aktīvos smēķētājus, bet arī citas smēķēšanas ietekmei pakļautās personas – darbiniekus un nesmēķētājus. Aizliegums azartspēļu organizēšanas vietās vērsts uz to apmeklētāju un darbinieku fiziskās veselības aizsardzību, jo novērš veselības kaitējuma riskus, kas saistīti ar smēķēšanas dūmu ieelpošanu un pakļautību tiem. Satversmes tiesa uzsvēra, ka indivīda un sabiedrības veselība ir vērtība, kurai ir nozīme sabiedrības labklājības nodrošināšanā.
Vienlaikus Satversmes tiesa secināja, ka aizliegums smēķēt azartspēļu organizēšanas vietās ir vērsts uz spēlētāju uzvedības maiņu, jo tiem rodas iespēja izvērtēt savu rīcību un pieņemt lēmumu – spēlēšanu vai nu pārtraukt, vai turpināt. Līdz ar to smēķēšanas ierobežojums funkcionē arī kā azartspēļu atkarības profilakses mehānisms, kas sekmē spēlētāja iespējas atgūt kontroli pār savu uzvedību. Savukārt izolēta smēķētāju telpa azartspēļu organizēšanas vietas iekšpusē nebūtu alternatīva, jo tā nepildītu spēlēšanas pārtraukuma funkciju. Smēķēšanas aizliegums azartspēļu zālēs ir arī sabiedrības interesēs – tas ir vērsts uz atkarību mazināšanu un sociālās spriedzes novēršanu.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka īpašuma tiesību ierobežojumu atsver labums, ko no šā ierobežojuma gūst visa sabiedrība. Apstrīdētā norma tiecas pasargāt visas personas, kas uzturas azartspēļu organizēšanas vietās, – aktīvos smēķētājus, smēķēšanai pakļautās personas, kā arī darbiniekus – no saslimšanas riskiem, kā arī mazināt azartspēļu atkarības risku daļai spēlētāju.
Satversmes tiesa secināja, ka konkrētajā gadījumā tika nodrošināta tiesiskās paļāvības aizsardzības principam atbilstoša un saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu. Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma tika pieņemta 2024. gada 11. janvārī, bet stājās spēkā tikai 2025. gada 1. janvārī, azartspēļu organizētājiem bija atvēlēts gandrīz vesels gads, lai viņi pielāgotu savu komercdarbības praksi jaunajam tiesiskajam regulējumam. Satversme tiesa arī norādīja, ka apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums ir skāris tikai tos komersantus, kuri uz Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 10. panta ceturtās daļas pamata bija izvēlējušies ierīkot tiem piederošajās azartspēļu organizēšanas vietās smēķēšanas telpas. Šādu īpaši norobežotu telpu ierīkošana nebija obligāta, ja azartspēļu organizētājs jau sākotnēji savās telpās nebija pieļāvis smēķēšanu.
Turklāt nedz no apstrīdētās normas, nedz likuma kopumā neizriet aizliegums komersantam pārveidot savas telpas pēc saviem ieskatiem vai izmantot citiem mērķiem, nevis smēķēšanai. Smēķēšanas telpu pielāgošana citiem mērķiem varētu prasīt no azartspēļu organizētājiem zināmu finansiālu ieguldījumu, piemēram, tad, ja viņi izvēlēsies attiecīgās telpas pārvietot, sniegt tajās jaunus pakalpojumus apmeklētājiem vai pat tās likvidēt. Tomēr arī šāds finansiāls ierobežojums ir uzskatāms par samērīgu iepretim labumam, kādu apstrīdētās normas rezultātā gūs azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāji, darbinieki un visa sabiedrība.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa atzina likuma “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” 12. pantu, ciktāl ar to likuma 10. panta otrā daļa papildināta ar 17. punktu, par atbilstošu Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
