DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. augustā, 2024
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Tiesības spēles laukumā un ārpus tā. Iznācis “Jurista Vārda” tematiskais numurs par sportu un tiesībām 

Publicitātes attēls

Kamēr norisinās sacīkstes Olimpiskajās spēlēs Parīzē, pie “Jurista Vārda” lasītājiem dodas tematiskais žurnāls par sporta tiesībām. Vai starptautiskā sporta sabiedrība pieņem līdzvērtīgus lēmumus attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas atlētu dalību sacensībās? Vai treneris drīkst kliegt uz saviem spēlētājiem? Kā šobrīd privātie sporta klubi Latvijā saņem publisko finansējumu? Izdevuma ietvaros 9 autori raksta par šiem un citiem sporta tiesību jautājumiem, kas novēroti gan Latvijā, gan arī starptautiskajā vidē.   

Viens no "karstākajiem" jautājumiem notiekošajās Olimpiskajās spēlēs ir saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību spēlēs kā neitrālajiem atlētiem. Žurnālā sporta tiesību praktiķi Inga Kačevska un Mārtiņš Dambergs sniedz ieskatu starptautiskās sporta sabiedrības pieņemto risinājumu daudzveidībā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. "Būtiski iezīmēt sporta federāciju neviennozīmīgo attieksmi pret Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) noteikto "neitrāla atlēta" konceptu un "neitrālu atlētu" dalību vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norāda, ka SOK rekomendācijas tomēr nav saistošas visām starptautiskajām sporta federācijām," rakstā norāda autori. 

Sportā liela nozīme ir emocijām un to savaldīšanai, un arī sabiedrībā arvien lielāku nozīmi iegūst jautājums par mentālo veselību un emocionālo komunikāciju. Rakstu par emocijām sportā un sabiedrības interesēm to kontrolēšanā sagatavojis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Edgars Gūte. "Lai atzītu trenera asāku komunikāciju pret sportistu par psiholoģisku teroru, tai jāizpaužas kā sistēmiskam naidīgu darbību kopumam, kas apdraud būtiskas sportista intereses (piemēram, sociālo stāvokli vai snieguma kvalitāti). Trivializējot – viens trenera lamuvārds neveidos psiholoģisko teroru pret sportistiem," viņš secina publikācijā. 

Sportā ne mazāk svarīgs ir arī pieejamais finansējums. Ja tā nav, par lieliskiem rezultātiem var aizmirst. Žurnālā izklāstu par publisko finansējumu privātiem sporta klubiem sniedz zvērināta advokāta palīgs Elvis Grinbergs: "Pašvaldībām ir rūpīgi jāpamato, kā finansējums privātiem sporta klubiem kalpo iedzīvotāju interesēm. Iespējams, tieši iedzīvotāju interešu skaidra definēšana vieglāk palīdzētu pieņemt lēmumus par sporta klubu finansēšanu," viņš pauž savā publikācijā. 

"Jurista Vārda" redakcija aicina iepazīties ar šiem un citiem skaidrojumiem tematiskajā izdevumā un rosina paskatīties uz sportu no cita skatupunkta! Tāpat redakcija priecāsies par jaunām juridiskām diskusijām sporta tiesību jautājumos. 

Par "Jurista Vārdu" 

Jau pirms vairākiem gadiem specializētais, tieslietām veltītais izdevums "Jurista Vārds" aizsāka praksi konkrētu tematisko žurnālu veidošanai piesaistīt attiecīgās jomas entuziastus un ekspertus. Šādā veidā ir tapuši žurnāli, kas aplūko tiesību jautājumus saistībā ar maksātnespēju, enerģētiku, mākslīgo intelektu, dezinformāciju, koptaisnību, finanšu tehnoloģijām utt.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI