Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi pieteikumu un atcēlusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka lēmumu par rājiena piemērošanu. Tiesa norādīja, ka šis lēmums nav ticis pienācīgi pamatots, un uzsvēra, ka dienests pirms disciplinārsoda piemērošanas nebija ievērojis pienākumu konsultēties ar arodbiedrību, tādējādi pieļaujot būtisku procesuālu pārkāpumu. Dienests par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, argumentējot, ka tiesa nav vērtējusi faktiskās sekas, ko radījusi nekonsultēšanās ar arodbiedrību, kā arī nepareizi interpretējusi pieteicēja rīcības būtību.
Senāts atgādina, ka konsultēšanās pienākuma mērķis ir aizsargāt arodbiedrību pārstāvjus no nepamatotas diskriminācijas, nodrošinot, lai darba devēji ar nesamērīgiem sodiem neatturētu arodbiedrību pārstāvjus no savu biedru interešu paušanas un aizsardzības. Tomēr pirmās instances tiesa nav pienācīgi pārbaudījusi lietas faktiskos apstākļus, lai pārliecinātos, vai šāda nekonsultēšanās ar arodbiedrību ir ietekmējusi lietas iznākumu. Pirmās instances tiesas izteiktais pieņēmums, ka pieteicēja statuss arodbiedrībā varētu norādīt uz apzinātu vēršanos pret viņu kā arodbiedrības pārstāvi, nav pietiekams pamats, lai atzītu, ka arodbiedrības neuzklausīšana rada būtisku procesuālu pārkāpumu vai atšķirīgas attieksmes īstenošanu pret pieteicēju. Tiesai šajā lietā bija jāpārbauda, vai disciplinārsods pieteicējam bija piemērots objektīvu apstākļu dēļ, tomēr no tiesas sprieduma neizriet, ka šāda pārbaude būtu veikta.
Jānorāda, ka šī lieta Senātā tika skatīta jau otro reizi. Administratīvā rajona tiesa 2022. gadā sākotnēji noraidīja pieteicēja pieteikumu, bet ar Senāta spriedumu administratīvajā lietā Nr. SKA-167/2024 tai tika uzdots no jauna vērtēt notikušā faktiskos apstākļus, jo tās spriedumā nebija izvērtēti vairāki pieteicēja argumenti par varbūtējiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
