Apvienības pašvaldības norāda, ka pēdējos gados ir izveidojusies savdabīga situācija – ja valstij trūkst naudas kādu solījumu pildīšanā, tad tā nauda bieži vien tiek atrasta uz pašvaldību rēķina.
“Šobrīd ir izskanējušas dažādas versijas par nodokļu izmaiņām, tostarp arī par darbaspēku nodokļu samazināšanu, kas savukārt nozīmētu pašvaldību ieņēmumu samazinājumu, jo to galvenais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN). Arī līdz šim dažādu lēmumu pieņemšana ir notikusi, neuztverot pašvaldības kā vienlīdzīgus partnerus lēmumu pieņemšanā. Piemēram, minimālās algas palielināšana un jauna finanšu sloga radīšana uz pašvaldību budžetiem. Vēl arī jāņem vērā, ka publiskās diskusijas sāksies tikai augustā un visticamāk tiks pieņemtas līdz ar nākamo valsts budžetu, kas nozīmēs, ka pašvaldībām nodokļu izmaiņas īsā laikā būs jāiestrādā savos budžetos, atbilstoši piemeklējot finanšu avotus savā pusē,” norāda Anita Līce, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” izpilddirektore.
Daudz diskusijas izskanējušas arī saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. PVN likmes izmaiņas ietekmēs ne tikai izdevumus mājsaimniecībās, bet arī pašvaldības, jo liela daļa pašvaldību izdevumi tiek aplikti ar PVN. Arī atsevišķos Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos noteikts, ka PVN netiek apmaksāts no fondu līdzekļiem, bet gan no pašvaldības.
“Rīgas Metropole” norāda, ka tā izprot nepieciešamību pārskatīt nodokļu sistēmu, ņemot vērā nepieciešamību rast papildu finansējumu aizsardzības jomai. Taču vienlaikus tā vēlas būt sabiedrotā reformā, lai pieņemtu pēc iespējas taisnīgākus, saprotamākus un izsvērstuslēmumus visām pusēm, kā arī savlaicīgāk varētu prognozēt to ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Apvienība atgādina, ka no valsts puses vairs nedrīkst eksperimentēt ar pašvaldību budžetu elastību un izdzīvošanas spējām.
Pašvaldības pēdējos gados saskaras ar strauju izmaksu kāpumu un jaunu funkciju deleģējumu, kas pārliktas no valsts uz pašvaldībām vai no jauna izveidotas. Savukārt ienākumu daļa, neskatoties uz vidējā atalgojuma pieaugumu valstī, nesedz šo izmaksu kāpumu. Piemēram, jaunais pedagogu atalgojuma modelis un skolu tīkla sakārtošana, izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma bērniem līdzmaksājuma daļas pieaugums, deinstitucionalizācijas projekta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu izmaksu pārņemšana, skolēnu transports līdz ar skolu tīkla optimizāciju, Valsts kases aizdevumu procentlikmju būtisks, pat vairākkārtējs pieaugums, minimālās algas palielinājums, ar pašvaldību policijas funkciju nodrošināšanu saistītās izmaksas, būtisks elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksu kāpums, pieaugošās būvniecības izmaksas, sabiedrības līdzdalības projekti, dažādu pabalstu indeksācija atbilstoši esošajai situācijai u.c. lietas.
Tāpat pašvaldības atgādina, ka jau 2021.gadā valdība pieņēma IIN ieņēmumu sadalījuma maiņu – no agrākā “80% un 20%” uz “75% pašvaldībām un 25% valstij”, kas samazināja to ieņēmumus. Pēc Finanšu ministrijas tā laika aprēķiniem tie ir papildu vismaz 90 miljoni eiro gadā par labu valstij.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.
2022.gadā Rīgā un Pierīgā dzīvoja 53% valsts iedzīvotāju, turklāt 2/3 valsts iekšzemes kopprodukta tiek saražota tieši Rīgas metropoles areālā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Rīgas metropole ir noteikta kā valsts nozīmes attīstības mērķteritorija un viena no nacionālas nozīmes interešu telpām, kas stiprina Rīgas kā globāli orientētas Baltijas jūras metropoles lomu, tādējādi veicinot visas valsts attīstību kopumā.
