“Rīgas Metropole” piedāvā izvirzīt vienu mērķi, kas ir vienādi būtisks visam reģionam un būtu sasniedzams tuvākajā laikā - reģionālās mobilitātes uzlabošana un transporta infrastruktūras attīstība. Šis mērķis ir gan praktiski nozīmīgs, gan īstenojams ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda finansējumu, gan tas sniedz tiešu ieguldījumu ekonomikas attīstībā un uzlabo iedzīvotāju ikdienas dzīvi.
“Rīgas Metropole” pašvaldības ar ministriju tiksies trešdien, 5.februārī pulksten 15.00, VARAM ministres Ingas Bērziņas rīkotajā darba grupā.
“Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā jau ierobežo “Rīgas Metropoles” pašvaldību spēju attīstīties, īstenot reģiona mēroga kopējus attīstības projektus, kā arī nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus atbilstoši pieprasījumam. Līdz ar to iesakām un aicinām šī fonda ietvaros veikt korekcijas finansējuma nodrošināšanai jaunajiem uzdevumiem. Vienlaikus mēs redzam, ka ir jāvirzās tālāk soli pa solim – pirmais virziens varētu būt transporta jautājumi ar mērķi veidot daudz efektīvāku pārvaldības modeli sabiedriskajam transportam, kurā piedalās gan Rīgas satiksme, gan pašvaldības, kā arī infrastruktūras projekti, piemēram, mobilitātes punktu izveide Rīgā un Pierīgā, lai samazinātu privātā transporta īpatsvaru Rīgas satiksmē. Lai šo īstenotu ir svarīgi radīt priekšnosacījumus, lai pašvaldībām būtu papildu līdzekļi tā īstenošanai, jo tie ir finansiāli apjomīgi investīciju projekti,” norāda Edvards Ratnieks, “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs un Rīgas vicemērs.
“Pašreiz pašvaldību finansiālie un administratīvie resursi ir ievērojami ierobežoti un nav iespēju nodrošināt papildu finansējumu jaunu funkciju vai uzdevumu izpildei bez citu būtisku jomu apdraudējuma. Lēmumi par jebkādām jaunām prasībām vai uzdevumiem būtu pieņemami tikai tad, ja ir skaidri definēti papildu resursi to izpildei. “Rīgas Metropoles” ieskatā būtu jāsāk ar transporta un mobilitātes mērķi, bet tā sasniegšanai mēs šobrīd neredzam vajadzību pēc likuma, bet drīzāk sākotnēji to būtu iespējams īstenot ar vien administratīvu rīcību, koordinējot vairāku transporta jomas atbildīgo iestāžu un institūciju sadarbību,” norāda Karīna Miķelsone, “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja.
“Rīgas Metropole” savā vēstulē ministrijai norāda, ka arī mērķa par reģionālās mobilitātes uzlabošanu un transporta infrastruktūras attīstību sasniegšanai nepieciešami radītāji, ko vēlas sasniegt. Līdz šīm publiski vairākkārt izskanējušie pētījumi, kas tiek minēti kā arguments jauna pārvaldības līmeņa vai esošā pārstrukturizēšanai, nesatur datus, kas sniedz pilnīgu priekštatu par jebkādām nepieciešamajām izmaiņām, un jaunu birokrātisku struktūru veidošana laikā, kad valsts un kopumā publiskā sektora kopējs mērķis ir birokrātijas mazināšana, būtu neloģisks un neefektīvs solis.
Pašvaldības vēlreiz atgādina, ka ekonomiskā situācija Latvijā ir sarežģīta. Pieaugošā inflācija, resursu izmaksu pieaugums un nenoteiktība spiež gan privāto, gan publisko sektoru ierobežot jaunas iniciatīvas, kurām nav datos balstīts pamatojums, un koncentrēties uz esošo resursu optimizāciju. Papildus tam, ģeopolitiskās situācijas nestabilitāte, kas saistīta ar Krievijas karu Ukrainā un tā ietekmi uz reģionālo drošību, prasa ne vien valsts iestādēm, bet arī pašvaldībām prioritāri pievērsties drošības un stabilitātes nodrošināšanai, kas ietver ne tikai aizsardzības pasākumus, bet arī radīt labvēlīgus dzīves apstākļus iedzīvotājiem, mazinot nedrošības sajūtu.
Jaunais likumprojekts paredz ikgadēju finansējumu pārvaldībai gūt no pašvaldību budžetiem, kas kopsummā varētu sasniegt 6 līdz 10 miljonus eiro. Starp iemaksu veicējiem plānota Rīga un Pierīgas pašvaldības (Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Saulkrastu novads un Jūrmala), kā arī Rīgas metropoles areāla ārējā loka pašvaldības – Jelgavas, Ogres un Tukuma novads.
Jāmin, ka šobrīd Rīgas Metropoles pašvaldības ir vienīgās, kas jau veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā - 2025.gadā tās sasniedza jau 195 miljonus eiro, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai. Rīgas iemaksas šajā fondā veido 138 miljonus eiro, pārējās “Rīgas Metropoles” pašvaldības un Jūrmala - 56,6 miljonus eiro. Valsts no savas puses – vien 50 miljonus eiro.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.
