“Iespējami mazāks attālums līdz tuvākajai ūdenstilpnei ir ļoti nozīmīgs, lai ātrāk lokalizētu meža ugunsgrēku. Ūdens ņemšanas vietas ierīko ar aprēķinu, lai tās apkalpotu LVM apsaimniekoto teritoriju 3 km rādiusā ap šo vietu un šādi būtu nosegtas 80 % no LVM apsaimniekotās teritorijas,” skaidro LVM Zemgales reģiona vecākais meža infrastruktūras speciālists Aivis Holkins.
Ūdens ņemšanas vietas tiek projektētas līdz 300 kvadrātmetru platībā un 2 līdz 3 metru dziļumā, hidroloģiski piemērotās ieplakās pēc tipveida vai individuāliem projekta risinājumiem. Savukārt, uzturot ūdens ņemšanas vietas, tiek veikta gultnes tīrīšana no dūņām, sanesumiem. Pie ūdens ņemšanas vietām tiek uzstādītas atvairbarjeras, kas aprīkotas ar atstarotājiem, lai uzlabotu transportlīdzekļu kustības drošību.
Ūdens ņemšanas vietas izmanto arī meža dzīvnieki un putni, lai veldzētos un padzertos.
Šobrīd LVM apsaimniekotajā teritorijā ir 2793 ūdens ņemšanas vietas. Tās ir gan mākslīgi veidotas, gan iekārtotas pie dabiskajām ūdenstecēm un ūdenstilpēm.
