Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa: “Latvija turpina būt starp līderiem ES publisko pakalpojumu digitalizācijā un elektroniskās identitātes izmantošanā, kas nodrošina mūsu valsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem ērtu un drošu piekļuvi moderniem digitāliem risinājumiem. Mēs esam apņēmušies turpināt strādāt pie digitālo prasmju un infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju nākotnē. Vienlaicīgi mēs kopā ar citām nozarēm intensīvi strādājam pie tā, lai definētu ambiciozus digitālās transformācijas mērķus arī citās nozarēs.”
Atbilstoši 2024.gada Digitālās dekādes ziņojumam Latvija turpina sniegt būtisku ieguldījumu ES digitālās desmitgades mērķu sasniegšanā publisko pakalpojumu digitalizācijā, elektroniskajā identifikācijā (eID) un e-veselības attīstībā, pārsniedzot ES vidējos rādītājus.
Gan attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem (88,2%), gan uzņēmumiem (87,2%) Latvija ierindojas virs ES vidējā rādītāja (attiecīgi – 79,4%, 85,4%). Turklāt 78,4 % Latvijas iedzīvotāju ir e-pārvaldes lietotāji, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju.
Elektronisko identifikāciju pēdējo 12 mēnešu laikā ir izmantojuši 70,2% Latvijas iedzīvotāju, lai piekļūtu tiešsaistes pakalpojumiem, ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju (ES vidēji - 40,7%). No 2023. gada Latvijā tiek nodrošināta iespēja arī privātā sektora e-pakalpojumus saņemt, izmantojot eID un parakstīšanas integrācijas lietojumprogrammas saskarni (API) un eParaksts mobilo lietotni. Tā rezultātā identitātes pārbaužu skaits, izmantojot šos rīkus, ir palielinājies par 30% jau viena gada laikā. Personīgajiem veselības datiem tiešsaistē piekļūst 38,3% Latvijas iedzīvotāju, pārsniedzot ES vidējo rādītāju (24,35%).
ES iedzīvotāju un sabiedrības aizsardzībai un iespēju nodrošināšanai Latvija īsteno iekļaujošu digitālo pārkārtošanos, vienlaikus ir jāturpina izvērst centienus, lai palielinātu iedzīvotāju digitālo pamatprasmju līmeni, kas ir zem ES vidējā rādītāja, ar salīdzinoši lēnu pieaugumu. Latvija ir veicinājusi digitālo prasmju apguvi, tā rezultātā digitālo prasmju apmācība tiek integrēta dažādos izglītības posmos, sākot no agrīnas formālās un neformālās izglītības, apmācībās nodarbinātajiem, pieaugušo izglītībā, e-mācības un izstrādāta arī individuālās mācīšanās kontu pieeja. Tāpat tiek īstenoti pasākumi, lai uzlabotu sieviešu un meiteņu digitālās pamatprasmes, palielinātu IKT speciālistu skaitu, saglabājot sniegumu šajā jomā virs ES vidējā rādītāja.
Tehnoloģiskās līderības panākšanai konkurētspējīgai, suverēnai un noturīgai ES ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) un 5G pārklājumu jomā Latvijas izaugsmes temps ir konsekvents un virs ES vidējā rādītāja, tomēr digitālās infrastruktūras rādītāji kopumā ir zemāki nekā ES vidēji. Digitālās infrastruktūras izveidei tiek veikti mērķtiecīgi valsts atbalsta pasākumi vidējās un pēdējās jūdzes tīkla segmentu izvēršanai. Latvija progresē pusvadītāju un kvantu skaitļošanas jomā, bet ir jāveicina pasākumi perifērijas skaitļošanas mezglu izvēršanā. Uzņēmumu digitalizācijas rādītāji (mazie un vidējie uzņēmumi ar pamata digitālās intensitātes līmeni, datu analīzes, mākslīgā intelekta un mākoņskaitļošanas izmantošana) liecina par ievērojamu izaugsmi, tomēr joprojām ir zemāki par ES vidējiem rādītājiem. Ziņojumā tiek atzinīgi novērtēti ;istenotie pasākumikiberdrošības infrastruktūras stiprināšanā un daudzvalstu sadarbībā, kas ir īpaši svarīgi esošajā ģeopolitiskajā situācijā.
Latvija īsteno viedo zaļo politiku digitālajā pārveidē, vienlaikus, ziņojumā ietverts ieteikums Latvijai saskaņot pieeju digitālai un zaļai pārveidei, tostarp, veicināt digitālās infrastruktūras, jo īpaši datu centru, energoefektivitātes un materiālu efektivitātes uzlabojumus, kā arī atbalstīt tādu digitālo risinājumu izstrādi un ieviešanu, kas samazina oglekļa pēdu citās nozarēs, piemēram, enerģētikas, transporta, ēku un lauksaimniecības nozarēs, tostarp šādu risinājumu izmantošanu MVU.
Latvija ir iesniegusi Eiropas Komisijai Digitālās desmitgades ceļvedi, kas kopumā ir vērienīgs un aptver visus digitālās desmitgades mērķus, piemēram, uz cilvēku vērstu digitālo telpu, noturību un drošību, suverenitāti, zaļumu un sabiedrības aizsardzību, tāpat arī ietver pasākumus kiberdrošības infrastruktūras un daudzvalstu sadarbības stiprināšanai, kas ir īpaši svarīgi Latvijas ģeopolitiskā stāvokļa dēļ. Lielākā daļa valsts mērķrādītāju vērtību ir saskaņotas ar ES mērķrādītāju ambīcijas līmeni 2030.gadam.
ES izvirzītie digitālie mērķi 2030.gadam noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030.gadam: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022D2481 .
Eiropas Komisijas ziņojumi par stāvokli digitālajā desmitgadē pieejami saitē: https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/europes-digital-decade-digital-targets-2030_en#the-path-to-the-digital-decade
