Spriežot par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā un citviet, puses pievērsās draudiem, ko Krievija rada Eiropai kopumā. Kā akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, Krievijai mērķis ir viens – destabilizēt reģionu un iegūt kontroli, un puses bija vienisprātis, ka mums kopīgiem spēkiem jāstājas pretim Krievijas agresijai.
Gan Latvija, gan Armēnija izjūt Krievijas hibrīdkara elementus. D.Mieriņa kā draudu izcēla dezinformācijas vilni, ar ko Krievija mēģina ietekmēt mūsu sabiedrību. “Dezinformācijas karš rada maldīgu iespaidu par to, kas notiek valstī un ietekmē iedzīvotāju uzticību valsts varai,” piebilda Saeimas priekšsēdētāja, aicinot būt modriem un tam pretim likt patiesu informāciju.
Spriežot par aktuālo situāciju Dienvidkaukāza reģionā, D.Mieriņa akcentēja, ka vēlamies to redzēt drošu un stabilu, un ceram uz drīzu Armēnijas-Azerbaidžānas miera līguma noslēgšanu.
Tāpat pārspriesta sadarbības stiprināšana ekonomikā. Puses pārrunāja arī Latvijas un Armēnijas parlamentāro sadarbību un iespējas veicināt valstu saites sadraudzības grupu formātā un komisiju ietvaros. Tāpat uzsvērta Eiropas Savienības un Armēnijas dialoga stiprināšana, un A.Simonjans atzinīgi vērtēja Armēnijas un Eiropas Savienības sadarbību saistībā ar Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu.
Parlamentā ar Armēnijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidentu tikās arī Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Armēnijas parlamentu vadītājs Gunārs Kūtris.
