Lielāko samazinājumu deva minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta samazinājums par 10%, kā arī farmācijas produktu eksporta kritums par 2%. Jāsaka, ka eksporta samazinājuma iemesls šīm grupām ir atšķirīgs – ja farmācijas produktiem kritums ir saistīts ar pieprasījuma samazinājumu, tad minerālajam kurināmajam to noteica energoresursu cenu samazinājums, ko var vērtēt arī pozitīvi.
Tikmēr ir arī preču grupas, kas uzrādīja pieaugumu, lai gan nespēja kompensēt iepriekš minēto grupu eksporta samazinājumu. Tā, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 11%, bet pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 3,7%, tajā skaitā piena produktu eksports par 7,3%. Jāatzīmē, ka koka un tā izstrādājumu preču eksportā ir atsācies pieaugums, kas nav novērots kopš 2022. gada, eksporta vērtībai palielinoties par 1,5%.
Vērtējot aktuālākos Eiropas Savienības (ES) ekonomikas konfidences rādītājus, jāsecina, ka tie saglabājas zemā līmenī. ES ekonomikas sentimenta indikatora vērtība kopš 2022. gada jūlija atrodas zem 100 punktiem. Latvijai nozīmīgākajos eksporta tirgos – Vācijā, Igaunijā un Zviedrijā ekonomikas konfidence saglabājas pesimistiska un nav iezīmējusies izaugsme. Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem šā gada otrajā ceturksnī ir nedaudz pasliktinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, lai gan ir labāks nekā vidēji pērn.
Līdz ar to diemžēl ir jāsecina, ka arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksports turpinās samazināties un izaugsmes atjaunošanās ir sagaidāma vien šā gada otrajā pusē. Jāatzīmē, ka turpmākā eksporta attīstība ir atkarīga ne tikai no ārējā pieprasījuma, bet arī no izejmateriālu cenu dinamikas, ģeopolitiskās situācijas reģionā, kā arī no tādiem ne mazāk svarīgiem faktoriem kā graudaugu raža, kas Latvijas preču eksporta kopapjomā veido nozīmīgu daļu.
Ārējais pieprasījums joprojām saglabājas vājš, un preču eksporta attīstības perspektīvas ir neskaidras. Jaunākās, šā gada maijā aktualizētās Eiropas Komisijas makroekonomiskās prognozes liecina, ka ES iekšzemes kopprodukts 2024. gadā palielināsies tikai par 1,0%. ES tirgus, kas veido trīs ceturtdaļas no kopējā Latvijas preču eksporta, un tā ekonomiskā aktivitāte ir svarīgs indikators, kas ietekmē eksporta attīstību.
Lai arī sagaidāmā ekonomikas izaugsme ES ir augstāka nekā pērn, tomēr tā ir zemā līmenī, lai būtiski veicinātu Latvijas eksportu. Atbilstoši prognozēm ES ekonomikas izaugsme paātrināsies vien šā gada otrajā pusē. Tas kopā ar Eiropas Centrālās bankas monetāras politikas mīkstināšanu varētu atdzīvināt gan patērētāju un investoru aktivitāti.
