Pasākumā norisinājās aktīva diskusija par pašvaldībās obligāti nodrošināmajiem sociālajiem pakalpojumiem jeb minimālo sociālo pakalpojumu grozu. Šobrīd valdībā izskatīšanai LM virza izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas nosaka minimālo sociālo pakalpojumu grozu. Puses ir vienisprātis, ka iedzīvotājiem ir jānodrošina sociālie pakalpojumi, sniedzot vienlīdzīgas iespējas tos saņemt. Tomēr pēc LM aprēķiniem tikai grozā iekļauto prioritāro pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajām personu grupām nepieciešami 191 milj. eiro šogad, veidojot būtisku papildus finanšu ietekmi arī turpmākajos gados.
Vienlaikus jau šobrīd pakalpojumus nodrošina tādā apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem. Tāpēc LPS aicina ministriju turpināt diskusiju par šo jautājumu un LM virzīt izmaiņas minētajā likumā tikai tad, kad ir rasts risinājums, proti, vienošanās par finansējuma avotu pašvaldībām obligāti nodrošināmajiem sociālajiem pakalpojumiem. LPS ir nosūtījusi vēstuli arī Ministru prezidentei, aicinot valsti piedalīties ar līdzfinansējumu grozā iekļauto pakalpojumu nodrošināšanai. LPS uzsver, ka kopumā finanšu situācija pašvaldībās ir kritiska un jau šogad pašvaldībām bija grūtības sabalansēt budžetus.
Puses vienojās papildus pārskatīt katra grozā esošā pakalpojuma paredzēto spēkā stāšanās termiņu, t.sk. LM sniedzot priekšlikumus izskatīšanai Saeimā. Tāpat panākta vienošanās, ka LM virzīs prioritāro pasākumu sarakstā finansējuma pieprasījumu par valsts budžeta līdzfinansējumu atelpas brīža pakalpojumam bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, sociālā mentora pakalpojumam ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, un ģimenes asistenta pakalpojuma attīstībai pašvaldībās. Tas ļautu paplašināt valsts budžeta līdzfinansējuma aptveri pašvaldībā obligāti nodrošināmajiem sociālajiem pakalpojumiem. LM arī virzīs prioritāro pasākumu sarakstā finansējuma pieprasījumu par valsts budžeta līdzfinansējumu ģimenes asistenta pakalpojuma attīstībai pašvaldībās, nodrošinot mērķdotāciju pašvaldībām 50% apmērā no ģimenes asistenta vidējā nostrādāto stundu skaita mēnesī, piemērojot likmi 9,32 euro stundā, no 2025. gada 1. janvāra, lai paplašinātu valsts budžeta līdzfinansējuma aptveri pašvaldībā obligāti nodrošināmajiem sociālajiem pakalpojumiem.
Savukārt jautājumā par Satversmes tiesas sprieduma par minimālo ienākumu sliekšņiem izpildi, puses vienojās pārskatīt normatīvus un kārtību mājokļa pabalsta aprēķinam. Sarunu rezultātā puses vienojās atbalstīt LM priekšlikumu palielināt zemāko minimālo ienākumu slieksni līdz 22%, savukārt saglabāja atšķirīgus viedokļus par valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstam. Lai turpmāk nebūtu ietekme uz pašvaldību budžetu, LPS aicina valsts līdzfinansējumu noteikt 60% apmērā LM piedāvāto 50% vietā. LM virzīs prioritāro pasākumu sarakstā finansējuma pieprasījumu par valsts budžeta finansējuma palielināšanu valsts pabalstiem un līdzfinansējuma palielināšanu pašvaldībām GMI un mājokļa pabalstam Satversmes tiesas sprieduma izpildei no 2025. gada 1. janvāra. Savukārt LPS aicina LM uzsākt diskusiju par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nepalielinātu birokrātisko slogu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.
LM sarunās aktualizēja jautājumu par pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu darbinieku zemo atalgojumu un aicināja pašvaldības iespējami ātrāk virzīties uz atalgojuma palielinājumu saviem darbiniekiem, lai noturētu kvalificētus darbiniekus. Puses ir vienisprātis par šādu nepieciešamību, vienlaikus LPS akcentē pašvaldību sarežģīto šā brīža finanšu situāciju. Tomēr puses vienojās virzīties straujāk ar atalgojuma paaugstināšanu sociālo dienestu un bāriņtiesu darbiniekiem, ja tādas būs pašvaldību budžeta iespējas un pašvaldībām tiks nodrošināts stabils bāzes finansējums. LM virzīs prioritāro pasākumu sarakstā finansējuma pieprasījumu valsts budžeta mērķdotācijai minēto darbinieku piemaksai no 2025. gada. Kopumā pašvaldību struktūrās strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa ir par 30% zemāka nekā valsts pārvaldē strādājošajiem.
Sarunās diskutēja arī par situāciju bērnu ārpusģimenes aprūpē. Puses vienojās par veicamiem kompleksiem pasākumiem – LM prioritāro pasākumu sarakstā virzīs finansējuma pieprasījums par valsts budžeta līdzfinansējumu Ārpusģimenes aprūpes atbalsta sistēmas pilnveidei no 2025. gada, sadarbībā ar ārpusģimenes atbalsta centriem un pašvaldībām īstenos kampaņu par jaunu audžuģimeņu piesaisti un stereotipu mazināšanu pret ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. LM līdz 2026. gadam izstrādās standartu ārpusgimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet līdz tam Bērnu aizsardzības centrs nodrošinās vadlīnijas pakalpojuma sniegšanai, mācības un pieredzes apmaiņu.
Savukārt pārrunājot situāciju sociālās aprūpes jomā, puses vienojās, ka būtisks priekšnoteikums jomas attīstībai būs izvērtējuma rezultāti par ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modeļiem, kas sagaidāmi nākamajā gadā. LM sniegtā informācija liecina, ka, salīdzinot 2022. un 2023.gada datus, būtiski palielinājušies pašvaldību izdevumi– pieaugums par 28.3% jeb 16,8 milj. euro. Uzsverot esošās situācijas nopietnību, LPS aicina nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apmaksai, ievērojot principu nauda seko klientam. Vienlaikus, ņemot vērā kritisko situāciju, nepieciešams sākt diskusiju par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās naudas summas apmēra, kas pienākas klienta personiskiem izdevumiem, pārskatīšanu un iespējamām izmaiņām normatīvajā regulējumā.
