Jau kopš Covid-19 pandēmijas sākuma 2020. gada martā jautājums par zāļu pieejamību un rezervju veidošanu medikamentiem ir bijis aktuāls un steidzami risināms. Krievijas iebrukums Ukrainā, kad kara pirmajos mēnešos valsts piedzīvoja kritiskus medikamentu apgādes traucējumus un virknē reģionu arī trūkumu, šis jautājums publiskajā telpā vēl vairāk aktualizējās arī Latvijā. Zāļu nepārtraukta pieejamība visiem pacientiem ir arī viena no Eiropas Savienības prioritātēm.
“Neskatoties uz pieaugošiem ģeopolitiskajiem riskiem un saspīlējumiem, darbs pie rezervju izveides Latvijā joprojām norit nesamērīgi lēni un bez skaidra laika ietvara sistēmas ieviešanai. Tas rada augstus riskus visai mūsu valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības noturībai kopumā un it īpaši apdraudējumu gadījumā. Medikamentu apgādes nodrošināšana iedzīvotājiem krīzes situācijās ir mūsu drošības jautājums, tāpēc darbu pie zāļu rezerves fonda izveides nedrīkst atlikt. Fondam bija jābūt jau vakar! Taču, pretēji atbildīgo amatpersonu apgalvojumam, Latvijā šādu rezervju nav arī visās slimnīcās, un nav arī skaidra plāna, kad šāda sistēma tiks izveidota. Ņemot vērā jautājuma nozīmīgumu, mūsuprāt, arī Valsts prezidentam ir šis jautājums jāierindo savā prioritāšu lokā un jāprasa risinājumi no atbildīgajām iestādēm, jo šis jautājums tieši skar tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kam medikamentu pieejamība ir dzīvības vai nāves jautājums,” norāda LZR izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.
Vēstulē LZR vērš uzmanību, ka katastrofāla situācija veselības un farmaceitiskās aprūpes jomā Latvijā var iestāties ne tikai kara un militāru apdraudējumu gadījumā, bet arī, piemēram, starptautisko piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ.
Saskaņā ar Zāļu Valsts aģentūras datiem, Latvijā 94% no visiem medikamentiem tiek importēti, bet tikai 6% pašlaik nodrošina vietējie zāļu ražotāji. Situācija, kad mūsu valstī nav medikamentu rezervju, jau tagad rada lielus riskus visiem Latvijas pacientiem un iedzīvotājiem. Īpaši situācijā, kad teju puse jeb 42,9% mūsu valsts iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādījuši, ka viņiem ir ilgstoša slimība vai nopietnas veselības problēmas.
“Medikamentu pieejamības pārrāvumi var radīt letālas sekas vai veselības problēmu būtisku saasināšanos lielai daļai mūsu valsts iedzīvotāju. Igaunijā, kur ir izveidotas zāļu rezerves un darbojas sistēma krājumu veidošanai, uzturēšanai un nodrošināšanai, jau tagad tās tiek izmantotas gadījumos, ja kāds no medikamentiem tirgū nav pieejams. Tā kā Latvijai ir savi vietējie zāļu ražotāji, mums ir unikāla iespēja, izveidot gan rezerves un apgādes sistēmu, gan arī nodrošināt papildu ražošanas jaudas, ko varam izmantot ārkārtas situācijās, samazinot atkarību no starptautiskajām piegādes ķēdēm. Diemžēl Latvijā zāļu rezervju sistēmas izveide ir jau nokavēta un nevaram veltīt vēl vairākus gadus, lai nonāktu līdz risinājumam, kuram bija jau efektīvi jāstrādā,” akcentē R. Dūrēja-Dombrovska.
Jāpiebilst, ka 2024. gada 16. maijā Latvijas Radio publicēja pētnieciskās žurnālistikas raidījuma “Atvērtie faili” jaunāko epizodi, kas bija veltīta medikamentu rezervju fonda izveides jautājumam. Galvenais secinājums – Latvijā, atšķirībā no Igaunijas, nav izveidota uzticama zāļu rezervju sistēma. Pretēji likumā noteiktajam, arī visās slimnīcās nav izveidotas medikamentu rezerves, jo tam nav atbilstoša finansējuma. Balstoties uz veikto pētījumu, Latvijas Radio secināja, ka tad, ja mūsu valstī sāktos karš, veselības aprūpes sistēma strauji nonāktu katastrofas priekšā. Ukrainas pieredze parādījusi, ka medikamentu nepieejamības gadījumā īpaši apdraudēti ir cilvēki ar hroniskām slimībām un civiliedzīvotāji. Ukrainā palielinājās arī hronisko pacientu nāves gadījumu skaits, jo cilvēki nevarēja saņemt nepieciešamos medikamentus. LZR ieskatā Latvijai jādara viss iespējamais, lai minimizētu visus iespējamos riskus iedzīvotājiem, sagatavojot skaidru plānu un sistēmu medikamentu un veselības aprūpes, diagnostikas un laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu pieejamības nepārtrauktībai.
