LVM dalību projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” uzsāka 2021. gadā, kad veica iepazīšanos ar projekta teritorijām, biotehnisko pasākumu metodisko, kā arī rūpīgu darbu plānošanu dabā visās 14 teritorijās.
Ar mežsaimniecības metodēm atdarina dabiskos traucējumus
Kopumā projekta laikā LVM uzlabojusi sešu dažādu ES nozīmes biotopu stāvokli valsts mērogā. Visi biotopi ir dabisku traucējumu atkarīgi, kas nozīmē, ka to pastāvēšanai nepieciešama vēja, uguns vai arī cilvēku apsaimniekošanas radīti traucējumi, kurus senāk nodrošināja lopu ganības, zvejniecība vai citi resursu apsaimniekošanas veidi, tostarp mežsaimniecība.
“Trīs gadu laikā paveiktais ir nozīmīgs ieguldījums ES nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu uzlabošanā un atjaunošanā – šāda apjoma un sarežģītības darbs LVM apsaimniekotos mežos veikts pirmo reizi. LVM speciālisti šī projekta īstenošanai izstrādāja arī inovatīvas darba metodes un tehniskos risinājumus, turklāt – bieži vien ļoti sarežģītos apstākļos, kad darbi ar tehniku bija jāveic izteikti stāvās nogāzēs vai purvā virs vairāku metru bieza, staigna kūdras slāņa. Metodikas un darbu mērķis bija ar dažādiem mežsaimniecības paņēmieniem atdarināt šo biotopu pastāvēšanai nepieciešamos dabiskos traucējumus, kas mūsdienās dažādu pārmaiņu rezultātā nav pietiekami un visas Eiropas mērogā tik vērtīgie biotopi aizaug, apdraudot pašu biotopu un ar to saistīto reto sugu dzīvotņu pastāvēšanu. Jau šobrīd lielākajā daļā teritoriju varam redzēt veikto darbu labvēlīgo ietekmi, piemēram, atjaunotajos osu mežos jau pērn vides eksperti fiksēja vairāk meža silpureņu atradņu nekā iepriekš. Arī atjaunotajās parkveida pļavās “Ziemeļgaujā” jau pagājušajā vasarā redzējām uzdīgstam vairākas dabisko zālāju indikatorsugas,” skaidro LVM Mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis.
Sarežģīti darbi vēl nebijušā apjomā
Platību ziņā lielākais darbu apjoms veikts, atjaunojot divus dažādus piejūras kāpu biotopus Ziemeļkurzemē. Mežaino piejūras kāpu dažādošana un pelēko kāpu atjaunošanas dabas liegumos “Užava” un “Ovīši” veikta kopumā 371 hektāra platībā. Tik lielā platībā un darbu mērogā piejūras kāpu biotopi Latvijā atjaunoti pirmo reizi.
Tāpat lielā platībā atjaunoti Latvijā tik retie osu meži. Osu meži ir īpašs mežu biotops, kas veidojies pirms vairākiem tūkstošiem gadu ledāju kušanas rezultātā un visā Latvijā sastopams vien 14 km2 platībā. Šī biotopa atjaunošanas darbus LVM veica trijās ES nozīmes Natura 2000 teritorijās: dabas parkos “Numernes valnis” un “Driksnas sils” un dabas liegumā “Posolnīca” kopumā 178 hektāros. Daļa darbu šajās teritorijās bija jāveic īpaši sarežģītos apstākļos, kad mežizstrādes tehnikai, ievērojot visus striktos vides nosacījumus, no pārlieku saaugušajām eglēm bija jāatbrīvo osu izteikti stāvās nogāzes.
Sevišķu retu biotopu atjaunošana
Dabas liegumā “Lubāna mitrājs” esošajā Leigauņu salā 3,7 hektāra platībā atjaunots viens no pieciem retākajiem ES nozīmes biotopiem – kadiķu audzes zālājos un virsājos. Leigauņu sala īpaša ar savu atrašanās vietu liela purva vidū, kas bija arī viens no lielākajiem apgrūtinājumiem darbu plānošanā un veikšanā. Piekļuves dēļ darbi visā platībā tika veikti tikai ziemas sasaluma periodā un tikai ar roku darbaspēku, jo ar tehniku piekļūt Leigauņu salai nav iespējams. Arī pirms simt un vairāk gadiem, kad šo salu apdzīvoja cilvēki un ar savu saimniekošanu vienlaikus nodrošināja arī biotopam nepieciešamos traucējumus, satiksme ar zirgu pajūgiem bija iespējama lielākoties tikai ziemā. Lai veiktu biotehniskos pasākumus, vairākus kilometrus garo ceļu līdz salai darbu veicēji mēroja ar sniega motocikliem. Ar rokas darba instrumentiem atbrīvojot kadiķu audzi no kokiem un krūmiem, šeit uzlaboti gaismas apstākļi un nodrošinātas retā biotopa dabiskās atjaunošanās iespējas.
Tikpat sarežģīti bijuši Kreiču purva hidroloģiskā režīma atjaunošanas un medņa dzīvotnes uzlabošanas darbi dabas liegumā “Kreiču purvs”. Tur susināšanas ietekmē augstais purvs un pārejas josla starp purvu un mežu, kas arī medņa dzīvotne, bija blīvi aizaugusi ar kokiem. Apmežošanās vienlaikus patērēja purvam nepieciešamo ūdeni, radīja nepiemērotus apstākļus medņa riestam, kam nepieciešamas skrajas un pārredzamas mežaudzes un apdraudēja medņa barības pieejamību, jo noēnoja spilvju un melleņu audzes. Lai veiktu iecerētos biotopa un dzīvotnes atjaunošanas darbus, šeit mežizstrādes darbi ritēja virs četru metru dziļa kūdras slāņa, kas lika īpaši pārdomāt darba paņēmienus.
Četrās Natura 2000 teritorijās – dabas liegumos “Augstroze”, “Melturu sils”, “Ziemeļu purvi” un aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” – LVM projekta laikā ievērojami lielā platībā, 146 hektāros, atjaunoja dabiskos zālājus. Dabiskie zālāji ir viens visstraujāk izzūdošajiem biotopiem Eiropā, turklāt arī viens no sugām bagātākajiem, tāpēc zālāju atjaunošanai ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā.
Uzlaboti dzīves apstākļi retām sugām
Četrās ĪADT projekta laikā kopumā 77 hektāru platībā veikti nozīmīgi darbi ar galveno mērķi uzlabot dzīves apstākļus dažādām retām un aizsargājamām sugām. Tā dabas liegumā “Augstroze”, no apēnojuma atbrīvojot lielos un vecos ozolus, uzlabotas retā lapkoku praulgrauža dzīvotnes. Meža silpurenes mikrolieliegumā uzlaboti dzīves apstākļi aizsargājamajai meža silpurenei, bet dabas liegumā “Sakas grīņi” – atjaunotas grīņu sārtenes dzīvotnes, vienlaikus dažādojot arī reto slapjo virsāju biotopu.
Visās teritorijās veiktie darbi tika saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm un to veikšanai tika piesaistīti tikai atbildīgākie un rūpīgākie pakalpojumu sniedzēji, kuri pirms darbu veikšanas tika arī īpaši apmācīti, vajadzības gadījumā darbu izpildes laikā nodrošinot arī ekspertu klātbūtni.
