AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver:
“Lai arī 2025. gads starptautiskās koksnes tirgus situācijas dēļ kopumā bija sarežģīts gan “Latvijas valsts mežiem”, gan Latvijas meža nozarei, uzņēmumam 2025. gadā ir izdevies ne vien būtiski palielināt ienākumus no koksnes produktu pārdošanas, bet, optimizējot uzņēmuma ražošanas procesus, arī samazināt izmaksas. Tas ļāvis uzņēmumam pārsniegt plānotos peļņas rādītājus un gadu noslēgt ar vairāk nekā 204 miljonus eiro lielu peļņu. “Latvijas valsts mežu” devums valsts un pašvaldību budžetos 2025. gadā bijis 213 miljoni eiro, stiprinot valsts labklājību un drošību.
Izsaku pateicību visiem uzņēmuma darbiniekiem un sadarbības partneriem par ieguldīto darbu, lai kopīgi sasniegtu izcilos rezultātus 2025. gadā.”
LVM ieņēmumi pārskata periodā sasniedza 615,8 miljonus eiro, no kuriem 580,6 miljonus eiro jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. Līdztekus mežu apsaimniekošanai un koksnes produktu ražošanai, LVM iegūst sēklas un audzē ģenētiski augstvērtīgus meža koku stādus, apsaimnieko vairāk nekā 180 derīgo izrakteņu ieguves vietas, izstrādā un attīsta apjomīgu ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju (ĢIT) produktu un pakalpojumu platformu LVM GEO, kā arī uztur un pilnveido vairāk nekā 300 bezmaksas atpūtas vietas dabā.
Apaļo kokmateriālu cenas pieaugums par 9 % pērn sekmējis ieņēmumu kāpumu, lai arī realizētais apaļo kokmateriālu apjoms bijis mazāks nekā gadu iepriekš. 2024. gadā daļu no realizētā koksnes apjoma veidoja egļu astoņzobu mizgrauža seku likvidēšanas gaitā iegūtā koksne, kas nodrošināja neplānotu papildu apjomu. Savukārt 2025. gadā LVM, par spīti sarežģītajiem laikapstākļiem un izaicinājumiem ražošanas procesā, spēja izpildīt plānoto un piegādāt kokrūpniecības nozarei nepieciešamo apjomu, kopumā realizējot 7,06 miljonus kubikmetrus apaļo kokmateriālu.
Globālo procesu ietekme uz Latvijas meža nozari
LVM klienti, kas iegādājas apaļos kokmateriālus tālākai apstrādei, savu gatavo produkciju realizē lielākoties ārpus Latvijas. Tādējādi pieprasījums pēc apaļiem kokmateriāliem Latvijā ir atkarīgs no situācijas gatavās produkcijas noieta tirgos.
2025. gads Latvijas kokrūpniekiem aizvadīts samērā izaicinošā gaisotnē, kur papildu neskaidru attīstības trajektoriju iezīmēja “tarifu karu” gaidas un ilgstoša neziņa par globālā tirdzniecības klimata izmaiņām. Vēl kokrūpniecības aktivitāti bremzējošs faktors ir vājā būvniecības aktivitāte Eiropā, jo šī nozare ir būtiskākais būvkonstrukciju patērētājs. Tā lielākajā būvkonstrukciju eksporta tirgū – Lielbritānijā – būvniecības nozares attīstības perspektīvas šogad ir pasliktinājušās, salīdzinot ar pērnā gada salīdzinoši optimistiskajām gaidām. Arī Eiropas ekonomikas smagsvara – Vācijas – būvniecības nozares konjunktūras rādītāji 2026. gada sākumā vairs neatbalsta optimismu, kas iezīmējās 2025. gada nogalē, kad būvniecības biznesa pārliecības rādītāji strauji uzlabojās. Tāpēc šobrīd nav pārliecinošu indikāciju, kas ļautu gaidīt strauji augšupvērstu pieprasījumu pēc apaļiem kokmateriāliem Latvijā.
Pieaug realizēto stādu apjoms
LVM pārvaldībā ir astoņas kokaudzētavas, kurās tiek audzēti augstākās kvalitātes selekcionēti meža koku stādi. 2025. gadā kopumā izaudzēti un realizēti 55,7 miljoni meža koku stādu, kas ir par 2,9 miljoniem vairāk nekā pērn. No kopējā apjoma 30,27 miljoni stādu izmantoti valsts mežu atjaunošanai, bet 25,4 miljoni pārdoti ārējiem klientiem, no kuriem 9,8 miljoni – eksportēti uz Baltijas un Skandināvijas valstīm.
Lielāks pieprasījums pēc derīgajiem izrakteņiem
Apsaimniekojot vairāk nekā 100 minerālo materiālu ieguves vietas, LVM visā Latvijas teritorijā nodrošina pieeju augstvērtīgiem un kvalitatīviem minerālajiem materiāliem un to maisījumiem. 2025. gadā LVM realizēja 1,3 miljonus kubikmetru minerālo materiālu un to maisījumu, kas ir par 42,7 tūkstošiem kubikmetru jeb 3 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Laikapstākļi ietekmē pieprasījumu pēc šķeldas
2025. gadā LVM realizēja šķeldu 647,4 tūkst. MWh apjomā, ieņēmumos gūstot 12,9 miljonus eiro, kas ir par 1,4 miljoniem eiro jeb 10 % mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājums skaidrojams ar zemāku pieprasījums pēc enerģētiskās šķeldas 2025. gada siltās ziemas dēļ, kuras ietekmē bija par 6 % zemāka šķeldas pārdošanas cena.
Ieguldījumi uzņēmuma attīstībā
2025. gadā uzņēmuma attīstībā investēti 34,1 miljons eiro, tostarp 59 % jeb 18,6 miljoni eiro ieguldīti ražošanai svarīgajā meža infrastruktūrā – meža ceļu un tiltu atjaunošanā un būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā. 2025. gadā būvdarbi pabeigti 107 kilometros, bet turpinās vēl 9 kilometros meža ceļu. Kvalitatīva meža audzēšanai nozīmīgo meža meliorācijas sistēmu būvniecībai projektēšanas darbi pērn veikti 14,99 tūkstošu hektāru platībā, būvdarbi pabeigti objektos 12,9 tūkstošu hektāru apjomā, bet būvdarbi vēl turpinās objektos 6 tūkstošu hektāru apjomā.
Ieviesti jauni risinājumi augstākai efektivitātei
2025. gads iezīmējies ar vairāku jomu sasniegumiem. LVM pērn pirmā Latvijā ieguva PEFC RED II sertifikātu (PEFC licences kods: PEFC/12-31-005), kas apliecina uzņēmuma spēju ilgtspējīgi un atbildīgi ražot enerģētiskās koksnes produktus un apņēmību to darīt arī nākotnē.
Pagājušajā gadā LVM tika izraudzīts par AS “Dalgas” piegādātāju meža apsaimniekošanas risinājuma LVM GEO ieviešanai Dānijā un Vācijā. Līdz ar to LVM GEO nodrošinās risinājumu un atbalstu gan AS “Dalgas” mežsaimniekiem, gan meža īpašniekiem, par kuru īpašumiem rūpējas uzņēmums Dānijā, Vācijā un Baltijas valstīs. Šis līgums ir mērķtiecīgs solis virzībā uz LVM GEO izvirzītajiem eksporta tirgiem.
2025. gadā LVM darbībā ieviesa mūsdienīgus risinājumus, kas palīdz optimizēt ikdienas darbu. Piemēram, pērn tika uzsākta elektronisko pavadzīmju lietošana apaļo kokmateriālu piegādēs. Šim nolūkam neatsverams atbalsts ir mobilā lietotne “GEO Truck”, kas kokmateriālu piegādē iesaistītajiem – LVM, sadarbības partneriem un klientiem –koksnes plūsmas datu apriti līdz piegādei klientam nodrošina tikai digitālā veidā.
Uzņēmumā nemitīgi tiek attīstīti un izstrādāti optimizācijas risinājumi, kas ļauj automatizēt un uzlabot lēmumu pieņemšanas procesus. Piemēram, 2025. gadā tika izveidots optimizācijas risinājums koksnes piegādes ķēdē, kas samazina kokmateriālu transportēšanas attālumus un attiecīgi arī izmaksas, ļaujot ietaupīt līdz pat 5 miljoniem eiro gadā.
Pašlaik LVM aktīvi strādā pie meža taksācijas, plānošanas un meža monitoringa automatizācijas risinājumiem, izmantojot attālās izpētes datus un LVM izstrādātus mašīnmācīšanās algoritmus, kurus jau šogad plānots aprobēt uzņēmuma ikdienas plānošanas un kontroles procesos.
LVM aktīvi darbojas vides aizsardzības projektos
Izmantojot ārējo līdzfinansējumu, LVM īsteno trīs vides projektus. Papildus diviem esošajiem vides projektiem, – “LIFE-IP LatViaNature” un “LIFE GoodWater IP” –, LVM kā vadošais partneris 2025. gadā veica pirmos darbus projekta “Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT 2024–2029” ietvaros, kura gaitā tiks veikta ar purvu ekosistēmām saistītu biotopu apsaimniekošana un atjaunošana vismaz 1500 hektāru platībā, lai uzlabotu aizsargājamu Eiropas Savienības nozīmes biotopu kvalitāti. Purvu ekosistēmu atjaunošana ritēs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un projekta sadarbības partneris ir Dabas aizsardzības pārvalde.
LVM dabas parkā Tērvetē – apmeklētāju rekords
Kopš uzņēmuma dibināšanas izveidotas un pastāvīgi tiek uzturētas vairāk nekā 300 bezmaksas atpūtas vietas visā Latvijā – purva laipas, dabas takas, dendroloģiskie parki, piknika vietas mežos un pie ūdeņiem, skatu torņi u. c.
LVM apsaimnieko arī vienu no Latvijas un ārvalstu tūristu iecienītākajiem tūrisma galamērķiem – Latvijas valsts mežu dabas parku Tērvetē. 2025. gadā parku apmeklēja 166,7 tūkstoši cilvēku, kas ir augstākais rādītājs parka teju 70 gadu pastāvēšanas vēsturē. 46 % apmeklētāju bijuši ārvalstu pārstāvji.
