Elizabete Pumpure, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, RSU docētāja, PVO pētījuma EURoImagine darba grupas vadītāja Latvijā, skaidro: “Kopumā pilotaptaujas datu apkopojums uzrāda pozitīvas tendences, salīdzinot ar datu analīzi, ko veicām 2022. gadā. Respondentes atzīmē, ka biežāk saņēmušas cieņpilnu attieksmi (75,2%—> 82,6%), jutušās vairāk emocionāli atbalstītas (69,1%—> 84,5%) un biežāk tikušas iesaistītas veselības aprūpes lēmumos (56,5% —>79,5%), kā arī ievērojami labāk informētas par brīdinošām pazīmēm mātes (37,1% —>66,3%) un jaundzimušā (25,8% —> 60,6%) veselībā. Nedaudz mazinājušies tādi rādītāji kā āda-āda kontakts (92,2% —>87,3%), agrīna krūts barošanas uzsākšana (94,8%—>88,1%). Mazinājušies vardarbības rādītāji (no 17% uz 13%). Domāju, ka tendences uzlabojas līdz ar COVID-19 un saistīto ierobežojuma perioda beigšanos, gan ar sabiedrības un medicīnas personāla informētību un pozitīvas dzemdību pieredzes aktualizēšanos sabiedrībā. Anketēšanā izmantojām sociālo mediju pieeju. Anketa kopumā tiek izplatīta 22 Eiropas reģiona valstīs un uz kopējā fona Latvija, pēc sniegtās aprūpes kvalitātes mātes un jaundzimušā aprūpē, ir 13. vietā no 22 dalībvalstīm. Noteikti ir nepieciešami uzlabojumi un šādu anketu rezultāti ļauj identificēt nianses, kuras var pilnveidot, lai uzlabotu sieviešu dzemdību pieredzi”.
2023. gada pilotaptaujas dati1 atklāj, ka 82,6 % dzemdētāju vienmēr izjuta cieņpilnu izturēšanos un 85,8% gadījumos veselības aprūpes darbinieki komunicēja skaidri un saprotami. Satraucoši ir aptaujas dati, kas atklāj, ka apmēram 13 % sieviešu dzemdībās ir cietušas no fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības (piemēram, saņemtas apstiprinošas atbildes uz apgalvojumiem: “esat bijusi apvainota”, vai “uz Jums ir kliegts, rupji runāts, esat bijusi atstāta novārtā, izsmieta” u.tml.).
Jāņem vērā, ka aptaujas dati neatspoguļo visu Latvijas sieviešu dzemdību pieredzi, tikai sniedz nelielu ieskatu, ņemot vērā, ka pagaidām savā dzemdību pieredzē dalījušās tikai ap 3% dzemdējušo sieviešu no kopējo dzemdību skaita 2023. gadā.
Esošie rezultāti liecina, ka 65 % kopējo dzemdību pieredzi vērtē kā ļoti pozitīvu, vidējais rekomendācijas indeksa rādītājs ir 63 pēc NPS (Net Promoter’s Score), kas liecina par lojalitātes līmeni ārstniecības iestādei. NPS vērtējumam tiek izmantota skala no 0 līdz 10, kur 0 nozīmē “noteikti neieteiktu”, bet 10 – “noteikti ieteiktu”.
Kā būtiskas problēmas tiek norādītas – vienotas, saprotamas informācijas trūkums, personāls neiepazīstina ar sevi, nepaskaidro par plānotajām darbībām, izmeklējumiem, kas mazinātu stresu un vairotu pozitīvu pieredzi.
Aptauja par dzemdību pieredzi tiek turpināta, tāpēc aicinām dzemdētājas iesaistīties un aizpildīt anketu, lai iegūtu visaptverošāku informāciju par situāciju dzemdību aprūpē, kā arī rosinām slimnīcas aktīvāk informēt jaunās māmiņas par šādu iespēju, norāda SPKC speciālisti.
Aptauja ir anonīma, aizpildāma elektroniski un tā ir izveidota atbilstoši starptautiskajiem kritērijiem sadarbībā ar Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāvjiem. Anketā iekļauti jautājumi par komunikāciju, fizisku un emocionālu vardarbību dzemdībās, nesaskaņotu manipulāciju veikšanu, krūts barošanu un citiem aspektiem. Informāciju par aptauju un kā tai piekļūt, dzemdētājām sniedz slimnīcas.
1 Pacientu ziņotie pieredzes mērījumi par situāciju dzemdību aprūpē Latvijā, 2023. gada pilotaptaujas dati: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/21492/download?attachment
