Biznesa augstskolas Turība rektore un publiskās pārvaldes programmas virzītāja, profesore Zane Driņķe atzīst: “Mums ir nepieciešami profesionāli vadītāji un cilvēkresursi publiskā pārvaldē ar prasmēm un izpratni ekonomikā un cilvēkresursu vadībā. To varu apgalvot, darbojoties šobrīd vienlaicīgi gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Ir jāveicina atbilstošas izglītības realizēšana, lai Latvija kļūtu par vienu no vadošajām valstīm pasaulē. Reālistiskas izglītības iegūšana un zināšanu pielietošana ir viens no risinājumiem Latvijas attīstības veicināšanai.”
Arī Biznesa augstskolas Turības rektores Zanes Driņķes un Komunikācijas virziena vadītājas Janas Bunkus veiktais pētījums par valsts pārvaldes efektivitāti un domnīcas LaSER pētījums “Latvijas nākotnes scenāriji” skaidri iezīmē problēmas saistībā ar funkciju dublēšanos ministrijās, pārmērīgu birokrātiju, izglītības un izpratnes tūkumu par vadību un tās procesiem, tātad nepieciešamību pēc profesionālas vadības un efektivitātes valsts pārvaldē. Izprotot šo nepieciešamību pēc profesionālas vadības valsts pārvaldē, maģistra studiju programma "Publiskā pārvalde" ar jauno 2024./2025. mācību gadu tiek papildināta ar jauniem obligātajiem un izvēles kursiem kā, piemēram, “Efektivitātes procesi organizācijā”, “Lobēšanas tehnoloģijas”, “Pētījumu dizains”, “Finanšu vadība”, “Biznesa ekonomika”, “Komunikācijas stratēģiskā vadība multimediju vidē”, “Riska pārvaldība” un “Digitālā transformācija ilgtspējas attīstībai”.
Studiju programmā “Publiskā pārvalde” var apgūt arī projektu vadību, vadības informācijas un kvalitātes sistēmu pamatprincipus, kā arī attīstīt prasmes, kas veicina ētikas normu un citu ar organizācijas vidi saistītu normu piemērošanu profesionālā vidē. Studiju procesā ir iespējas iepazīt pārvaldes procesus Eiropas Savienībā un šo procesu ietekmi uz valsts pārvaldi Latvijā. Tāpat iespējams izzināt, kā mūsdienu sociāli ekonomiskajā situācijā palielinās tiesību ietekme uz pašvaldību attīstību visos Latvijas reģionos. Studijas sniedz iestāžu vadītājiem karjeras izaugsmes iespējas ne tikai valsts un pašvaldību institūcijās, bet arī nevalstiskajās organizācijas.
“Efektivitāte valsts pārvaldē nozīmē, ka nodarbinātie ir orientēti uz rezultātu sasniegšanu un tādu valsts pārvaldes politiku veidošanu un pakalpojumu sniegšanu, kur ar iespējami maziem resursiem varētu sasniegt
vislielāko ieguvumu tautsaimniecībai un iedzīvotājiem,” skaidro Z.Driņķe, akcentējot, trīs pamatpīlārus valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai: cilvēkresursi (cilvēkresursu kapacitāte un jauda, darba ražīgums uz vienu darbaspēku valsts pārvaldē), digitalizācija un digitālā transformācijā, kā arī rezultāti un mērījumi, kas saistīti ar Latvijas attīstības stratēģijas izstrādi.
