Satversmes tiesa līdz šim ir izskatījusi 13 lietas par valsts valodas aizsardzības jautājumiem. Šis ievērojamais lietu skaits liecina, ka valsts valoda, tās stiprināšana un aizsardzība ir nemainīgi aktuāla. Turklāt valsts valodas aizsardzība it īpaši pēdējos gados ir aplūkojama kopsakarā ar valsts drošību un tātad – ar demokrātiskas valsts pastāvēšanu.
"Kā atzinusi Satversmes tiesa1, valsts valodas jautājumus Latvijā nedrīkst skatīt atrauti no padomju okupācijas režīma īstenotās politikas un tās rezultātā izveidojušās sarežģītās etnodemogrāfiskās situācijas," norāda A. Rodiņa un G. Bārdiņš.
"Padomju okupācijas režīma politika bija vērsta uz latviešu nācijas identitātes un valstsgribas salaušanu, un tajā nozīmīga loma bija latviešu valodas pozīciju vājināšanai, piespiedu rusifikācijai un krievu valodas dominējošā statusa sekmēšanai. Šīs politikas rezultātā latviešu valodas zināšanas un lietojums bija ievērojami sarucis," Satversmes tiesas spriedumu2 citē raksta autori.
"Visu pie mazākumtautībām piederošo personu spēja brīvi komunicēt par jebkuru jautājumu valsts valodā ir vienlīdz nozīmīga gan pašām pie mazākumtautībām piederošajām personām, gan arī sabiedrībai kopumā, jo, pateicoties šai spējai, visi sabiedrības locekļi var brīvi komunicēt savā starpā un arī ar valsti," viņi vērš uzmanību uz Satversmes tiesas spriedumu3 par valsts valodu un mazākumtautībām.
Noslēgumā A Rodiņa un G. Bārdiņš uzsver, ka "ņemot vērā Latvijas vēsturisko pieredzi, kā arī to, ka pašlaik latviešu valodas kā valsts valodas prasmes un lietojums nav pietiekams, valstij nepieciešams veikt pozitīvus pasākumus un pastiprināti aizsargāt valsts valodas lietojumu".
Ņemot vērā sabiedrisko nozīmību, viss raksts ikvienam interesentam brīvi pieejams šeit: https://juristavards.lv/doc/285336-valsts-valoda-satversmes-tiesas-judikatura/
1 Satversmes tiesas 2023. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. 2020-33-01 34. punkts.
2 Turpat.
3 Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 22.2. punkts.
