Z.Kalniņa-Lukaševica šī gada martā ievēlēta par Monitoringa komitejas prezidenti, kļūstot par pirmo latvieti, kam uzticēta komitejas vadība. Komiteja ir atbildīga par to, lai novērtētu to saistību izpildi, ko dalībvalstis un to iestādes uzņēmušās saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtiem, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un citām organizācijā noslēgtajām konvencijām, kuru puses tās ir.
Monitoringa komitejas sēdē piektdien apstiprināts Z.Kalniņas-Lukaševicas un Šveices pārstāvja Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Pjēra Alēna Fridē (Pierre-Alain Fridez) ziņojums par Moldovu. Tajā apkopta Monitoringa komitejas izvērtējuma vizītē Moldovā iegūtā informācija par valsts saistību izpildi.
Ziņojumā akcentēts, ka reformas ir jāturpina un tām jābūt neatgriezeniskām, sniedzot konkrētus, uzskatāmus rezultātus. Kā uzsvērusi Z.Kalniņa-Lukaševica, Moldova īsā laika posmā spējusi īstenot virkni svarīgu reformu, un arī turpmākajām reformām jābūt ietverošām un pārskatāmām, lai tās būtu paliekošas un virzītu valsti tuvāk dalībai Eiropas Savienībā. Vienlaikus, ziņojumā arī tiek norādīts, ka Moldovas sabierību, īpaši tuvojoties gaidāmajām vēlēšanām, cenšas ietekmēt ārēji spēki, kuru mērķis ir novērst Moldovas eirointegrācijas procesu.
Z.Kalniņa-Lukaševica 17.maijā atrodas Parīzē, Francijā, kur piedalās asamblejas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Monitorija komitejas sēdē. Asambleja ir viena no Eiropas Padomes lielākajām un redzamākajām institūcijām. Tā apvieno 306 pastāvīgos pārstāvjus un 306 pārstāvju aizvietotājus no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Asamblejā valstis pārstāv nacionālo parlamentu deputāti.
