“VSAA pateicas tiesībsargam par norādīto nepilnību un argumentāciju, lai turpmāk, veicot valsts sociālo pabalstu piešķiršanu aizgādņiem par pilngadību sasniegušām personām ar invaliditāti, tiesību normas tiktu piemērotas pēc būtības, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus kopsakarā,” teikts iestādes atbildes vēstulē tiesībsargam.
Konteksts
Par to, ka “mūžīgo bērnu” vecāki sastopas ar virkni sarežģījumu, bērnam sasniedzot pilngadību, tiesībsargs runājis vairākkārt. “Faktiski šajā brīdī cilvēks valsts pusē kļūst neredzams. Proti, valsts “izliekas”, ka par šo cilvēku neko nezina, jo no jauna jānokārto invaliditāte, tiesai jālemj par rīcībspējas daļēju ierobežošanu, bāriņtiesai jālemj par aizgādņa iecelšanu, un tikai tad viņi var vērsties VSAA, lai saņemtu cilvēkam pienākošos sociālos pabalstus,” uz problēmām norāda tiesībsargs Juris Jansons.
Bieži vien visu formalitāšu nokārtošana aizņem ievērojami ilgāku laiku nekā seši mēneši. Tas ir laika posms, par kādu var pieprasīt sociālos pabalstus, skatoties uz iepriekšējo periodu. Tādējādi, nereti pabalsta izmaksā veidojas pārrāvums. Skaidrības labad gan jāmin, ka Saeima nupat ir labojusi likumu, nosakot tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus jau ar brīdi, kad tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības noteikšanu (tātad vēl pirms tam, kad lieta ir izskatīta un pieņemts nolēmums).
Tiesībsarga konstatētais
Tiesībsargs, izskatot kādas iedzīvotājas iesniegumu, vērtēja tieši to, vai VSAA ir taisnīgi pieņēmusi lēmumus par sociālo pabalstu piešķiršanu tikai par iepriekšējiem sešiem mēnešiem (kā noteikts likumā), nevis par visu periodu, kopš jaunietis sasniedzis pilngadību. Iedzīvotāja bez kavēšanās bija iesniegusi dokumentus invaliditātes noteikšanai, vērsusies pēc juridiskās palīdzības, lai sagatavotu un iesniegtu pieteikumu tiesā, tomēr visu formalitāšu nokārtošana aizņēma 19 mēnešus1. Neskatoties uz to, VSAA pieņēma lēmumu par sociālo pabalstu piešķiršanu par pēdējiem sešiem mēnešiem nevis par visu periodu, kurā bija kārtotas formalitātes, lai iesniedzēja vispār varētu vērsties VSAA pabalsta pieprasīšanai.
Vērtējot cilvēka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, nav pieļaujams pārlieku formāli uzlūkot normu par pienākumu pieprasīt sociālo pabalstu sešu mēnešu laikā. Šīs normas mērķis ir disciplinēt cilvēkus savlaicīgi vērsties iestādē. Konkrētas prasības attiecināšana uz iesniedzēju būtu atbilstoša vienīgi tad, ja viņas rīcībā būtu pabalstu pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti jau dēla pilngadības sasniegšanas brīdī, un iesniedzēja pati neattaisnoti vilcinātos ar vēršanos iestādē vai kavētu procesu, piemēram, tiesā.
Tiesībsargs konstatēja, ka VSAA sākotnēji nav iedziļinājusies jautājuma būtībā, kas noveda pie būtiska iedzīvotājas dēla tiesību aizskāruma. VSAA pienākums ir rūpēties par taisnīga rezultāta sasniegšanu un novērst nepilnības, piemērojot lēmumus. “Valstij ir pienākums rūpēties par iedzīvotāju interesēm, tostarp veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai visi cilvēki ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Cilvēkam ar invaliditāti ir tādas pašas tiesības uz aktīvu dzīvi, tiesības attīstīties un iesaistīties pasākumos, atbilstoši savām fiziskajām un garīgajām spējām un vēlmēm, kā arī tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē kā jebkuram citam cilvēkam,” kārtējo reizi uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Pēc tiesībsarga aicinājuma VSAA lēmumu konkrētajā lietā ir pārskatījusi, pieņemot lēmumu izmaksāt sociālos pabalstus par visu periodu, kopš jaunietis bija sasniedzis pilngadību. Tiesībsargs atzinīgi vērtē VSAA apņēmību caurlūkot pieņemtos lēmumus līdzīgās lietās pēdējo trīs gadu periodā.
