Filmēt, fotografēt un publicēt materiālu tikai tāpēc, ka persona ir amatpersona, nav pietiekams pamats. Šāda rīcība ir būtiska iejaukšanās privātajā dzīvē, kas pieļaujama tikai tad, ja amatpersona acīmredzami pārkāpj likumu un sabiedrībai par to jāzina. Visbiežāk tomēr ieteicams par amatpersonas pārkāpumu informēt tās tiešo vadītāju, nevis materiālu publicēt internetā.
Datu valsts inspekcija sadarbībā ar Tiesībsarga biroju izstrādāja vadlīnijas par amatpersonu datu apstrādi, ja šīs personas tiek filmētas, fotografētas vai viņu balsis ierakstītas audio veidā un iegūtie materiāli tiek straumēti vai publiskoti internetā.
“Mūsu mērķis ir nodrošināt godīgu, atklātu un cilvēkiem draudzīgu valsts pārvaldi. Iedzīvotāji nereti filmē tāpēc, ka vēlas aizsargāt savas tiesības, un tas ir saprotami. Vienlaikus ir svarīgi, lai šī rīcība nenodarītu nevajadzīgu kaitējumu nevienai no pusēm. Tāpēc vadlīnijas palīdz skaidri saprast, kā cienīt gan sabiedrības tiesības zināt, gan ikvienas personas, arī amatpersonas tiesības uz privātumu. Tās stiprina labu pārvaldību un rada drošāku un taisnīgāku vidi mums visiem,” norāda tiesībsardze Karina Palkova.
Vajadzība pēc vadlīnijām ir pieaugusi, jo arvien biežāki ir gadījumi, kad amatpersonas tiek filmētas bez objektīva iemesla. Daļa iedzīvotāju šādi rīkojas, jo subjektīvi uzskata to par sabiedrības interešu aizstāvību, savukārt citi – lai izraisītu strīdu vai pievērstu sev uzmanību sociālajos tīklos.
Vadlīnijas attiecas ne tikai uz valsts un pašvaldību amatpersonām, bet arī uz citu iestāžu darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem un līdz ar to var nonākt situācijās, kur viņu rīcība tiek filmēta.
Amatpersonu datu apstrāde audiovizuālā veidā un šo materiālu publicēšana – vadlīnijas.
