Ja preču cenām ar 0,4% kopējo kritumu bijusi pazeminoša ietekme uz inflācijas līmeni, pakalpojumu cenu pieaugums ir straujāks, kopumā par 5,5% pret pagājušā gada aprīli, atspoguļojot iepriekš strauji augušās izmaksas un joprojām spēcīgo darba samaksas pieaugumu. Visbūtiskāk pakalpojumu sektorā cenas palielinājušās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem (+7,5 %), atkritumu savākšanai (+16,2 %), sauszemes un jūras pasažieru pārvadājumiem, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem. Arī turpmāk pakalpojumu cenu pieaugums būs tas, kas noturēs kopējo inflāciju tuvu 1% līmenim, kamēr preču cenu pieaugums būs ļoti ierobežots.
Arī turpmākajos mēnešos nav prognozējams straujš izejvielu preču cenu pieaugums pasaules tirgos, kas varētu straujāk palielināt preču cenas arī Latvijā. Naftas cenas pēc nesenā kāpuma Tuvo Austrumu konflikta sakarā atkal uzrāda lejupvērstu dinamiku. ASV Enerģijas informācijas aģentūra tikko ir pazeminājusi savu naftas cenu prognozi 2024. gadam, izmaiņas balstot uz lēnāku pasaules naftas patēriņa pieaugumu, bremzējoties ekonomikas izaugsmei, un straujāku naftas ieguves apjomu pieaugumu.
Līdzīgi arī pasaules pārtikas cenu dinamika joprojām ir lejupejoša. Pārtikas un lauksamniecības organizācijas (FAO) veidotais pārtikas cenu indekss aprīlī pret iepriekšējo mēneši gan ir daudz palielinājies, tomēr šis pieaugums joprojām ir nebūtisks un kopumā neapstrādātās pārtikas cenas ir par 7,4% zemākas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Uz zemu patēriņa cenu pieaugumu Latvijā norāda arī ražotāju cenu izmaiņas, kur vietējā tirgū realizētajai rūpniecības produkcijai cenas martā bijušas par 11,1% zemākas pirms gada, tajā skaitā visai apstrādes rūpniecības produkcijai par 4,9% zemākas un tieši pārtikas rūpniecības produkcijai par 1,4% zemākas, kamēr elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē ražotāju cenas gada laikā ir kritušās par 23%.
Vienlaikus, pastāvot ļoti augstiem ģeopolitiskajiem riskiem, joprojām nav pilnībā izslēgti arī strauja izejvielu preču cenu kāpuma riski gan globālajos tirgos, gan reģionā, kas var izraisīt atkārtotu inflācijas uzliesmojumu. Tomēr par šādu risku materializēšanos pašlaik nekas neliecina, un kopumā aprīļa dati vēlreiz apstiprina, ka inflācijas līmenis Latvijā saglabājas zems. Pašlaik inflācija Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā un eirozonā, un arī gadā kopā cenu pieaugums Latvijā būs tuvu vai nedaudz zem pašreizējām Finanšu ministrijas prognozēm, kas februāra sākumā Latvijai šim gadam paredzēja 1,6% inflāciju.
