Mazāk iepakojuma un ierobežojumi konkrētiem iepakojuma veidiem
Noteikumi, par kuriem Parlaments ir provizoriski vienojies ar Padomi, ietver iepakojuma daudzuma samazināšanas mērķrādītājus (par 5 % līdz 2030. gadam, par 10 % līdz 2035. gadam un par 15 % līdz 2040. gadam). Tajos prasīts, lai ES valstis īpaši pievērstos izmantotā plastmasas iepakojuma mazināšanai. Lai mazinātu lieka iepakojuma daudzumu, sekundārajā, transportēšanas un e-komercijas iepakojumā ir noteikts maksimālais tukšās vietas īpatsvars, proti, 50 %. Ražotājiem un importētājiem būs arī jānodrošina, ka līdz minimumam ir samazināta iepakojuma masa un tilpums.
No 2030. gada 1. janvāra būs aizliegts noteikta veida vienreizlietojamais plastmasas iepakojums. Aizliegums būs spēkā attiecībā uz neapstrādātu un svaigu augļu un dārzeņu iepakojumu, iepakojumu pārtikai un dzērieniem, kas paredzēti patēriņam kafejnīcās un restorānos, vienas porcijas iepakojumu (piemēram, garšvielām, mērcēm, kafijas krējumam, cukuram), maziem higiēnas preču iepakojumiem un ļoti vieglas plastmasas (mazāk par 15 mikroniem) iepirkumu maisiņiem.
Lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz veselību, noteikumos ir ieviestas konkrētas robežvērtības tā dēvētajām mūžīgajām ķīmiskajām vielām (perfluoralkilvielām un polifluoralkilvielām jeb PFAS), ja tās ir izmantotas iepakojumā, kas nonāk saskarē ar pārtiku.
Stimuls izmantot un uzpildīt atkārtoti
2030. gadam ir nosprausti īpaši atkārtotas izmantošanas mērķi attiecībā uz alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu iepakojumu (izņemot, piemēram, pienu, vīnu, aromatizēto vīnu, stipros alkoholiskos dzērienus), transportēšanas un tirdzniecības iepakojumu, kā arī sekundāro iepakojumu. Konkrētos gadījumos dalībvalstis var piešķirt piecus gadus ilgu atkāpi no šīm prasībām.
Dzērienu un līdzņemamo ēdienu tirgotājiem būs jāpiedāvā patērētājiem iespēja izmantot savus traukus. Turklāt tirgotājiem līdz 2030. gadam būs jācenšas nodrošināt, ka 10 % no to produkcijas ir atkārtoti izmantojamā iepakojumā.
Reciklējams iepakojums, labāka atkritumu savākšana un reciklēšana
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visu veidu iepakojumam (izņemot vieglu koksni, korķi, tekstilu, gumiju, keramiku, porcelānu un vasku) vajadzēs būt reciklējamam un jāatbilst stingriem kritērijiem.
Noteikumos arī norādīts, cik lielai daļai no plastmasas iepakojuma ir jābūt no reciklēta materiāla, kā arī tas, cik liela daļa no izlietotā iepakojuma masas izteiksmē ir obligāti reciklējama.
Līdz 2029. gadam 90 % vienreizlietojamās plastmasas un metāla dzērienu taras (līdz trim litriem) būs jāšķiro atsevišķi no citiem atkritumiem (ieviešot depozīta sistēmas vai citus risinājumus, kas palīdz savākt taru).
Ziņotāja Frederika Rīsa (“Renew Europe”, Beļģija) sacīja: “Pirmo reizi ES vides likumdošanā ir izvirzīti mērķi visu materiālu iepakojuma apjoma samazināšanai. Jaunie noteikumi veicinās inovāciju un mikrouzņēmumiem būs paredzēti atbrīvojumi. Aizliegums pārtikas iepakojumā izmantot “mūžīgās” vielas ir liela uzvara Eiropas patērētāju veselībai. Tagad mēs aicinām visas rūpniecības nozares, ES dalībvalstis un patērētājus sniegt savu ieguldījumu cīņā pret pārmērīgo iepakojuma daudzumu."
Turpmākie soļi
Lai vienošanās varētu stāties spēkā, tā oficiāli ir jāapstiprina arī Padomei.
Vispārīga informācija
2018. gadā iepakojuma nozares apgrozījums Eiropas Savienībā bija 355 miljardi eiro. Eiropas Savienībā izlietotā iepakojuma daudzums nemitīgi palielinās. 2009. gadā ES kopumā radīja 66 miljonus tonnu izlietotā iepakojuma, savukārt 2021. gadā — 84 miljonus tonnu. 2021. gadā katrs Eiropas iedzīvotājs radīja 188,7 kg izlietotā iepakojuma. Ja nekas netiks darīts, lai to mainītu, šis skaitlis līdz 2030. gadam varētu sasniegt 209 kg.
Parlaments šos noteikumus pieņem, reaģējot uz iedzīvotāju vēlmi veidot aprites ekonomiku, samazināt atkritumu daudzumu, pakāpeniski likvidēt ilgtnespējīgu iepakojumu un pārtraukt vienreizlietojamā plastmasas iepakojuma izmantošanu. Šādas vēlmes iedzīvotāji bija pauduši Konferences par Eiropas nākotni 5. priekšlikuma 1., 3., 4. un 5. punktā, 11. priekšlikuma 1. un 4. punktā un 20. priekšlikuma 3. punktā.
