DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. aprīlī, 2024
Lasīšanai: 2 minūtes

Sāk izskatīt lietu par normām, kas izslēdz iespēju iegūt vispārējo izglītību mazākumtautību izglītības programmās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šodien, 24. aprīlī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par 2022. gada 29. septembra likuma „Grozījumi Izglītības likumā” 1., 5., 6. un 12. panta, ciktāl ar to likuma pārejas noteikumi papildināti ar 102. punktu, un 2022. gada 29. septembra likuma „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” 4. panta pirmās daļas un 6. panta atbilstību Satversmes 1. un 114. pantam.

Ar apstrīdētajām normām izslēgta iespēja iegūt pirmsskolas un vispārējo pamatizglītību mazākumtautību izglītības programmās. Šīs normas stājas spēkā attiecīgi 2023. gada 1. septembrī, 2024. gada 1. septembrī un 2025. gada 1. septembrī atkarībā no izglītības programmas un mācību gada, kurā paredzēts uzsākt vai turpināt mācības.

Lietā apvienotas vairākas konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzēji iepriekš ieguvuši vai pirms pārejas perioda beigām iegūst pirmsskolas izglītību vai pamatizglītību mazākumtautību izglītības programmā. Apstrīdēto normu dēļ pieteikuma iesniedzējiem vairs nebūšot iespējams iegūt izglītību arī dzimtajā mazākumtautību valodā. Ar mazākumtautību interešu izglītības programmu netikšot nodrošināta iespēja pienācīgi apgūt mazākumtautību valodu, kultūru un identitāti. Pieteikuma iesniedzēji esot paļāvušies, ka iepriekšējā izglītības reforma būs pēdējā valsts valodas lietojuma reforma mazākumtautību skolās. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam, kā arī Satversmes 114. pantam.

Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.

Saistītā lieta: 2023-15-01

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI