Sanāksmē attālināti piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.
“Ņemot vērā steidzamību, kādā Ukrainai nepieciešama munīcija un pretgaisa aizsardzības sistēmas, Latvija atbalsta ikvienu iniciatīvu, kas veicina ātras militārās piegādes Ukrainai – tostarp militārās iegādes globālajos tirgos,” sacīja A.Sprūds. Latvija militārajam atbalstam Ukrainai ik gadu līdz 2026. gadam atvēlēs 0.25% no IKP.
Runājot par militārās industrijas attīstību, A.Sprūds sanāksmē uzsvēra nepieciešamību no ES Miera mehānisma atbalstīt Ramšteinas formāta dažādās koalīcijas Ukrainas atbalstam. ES finanšu instrumentu atbalsts koalīcijām dotu papildu stimulu Eiropas militārās industrijas attīstībai. Aizsardzības ministra iniciētās dronu koalīcijas mērķis ir gan atbalstīt Ukrainu bezpilota lidaparātu un elektroniskajā karadarbībā, gan attīstīt Latvijas dronu ražošanas industriju. Šogad dronu koalīcijai tiks atvēlēti vismaz 10 miljoni eiro Latvijā ražotiem droniem.
Latvija martā pievienojās Čehijas vadītajam kopīgajam artilērijas munīcijas iepirkumam. 155 milimetru munīcijas lādiņu iegādei Latvija piešķirs finansējumu par kopējo summu ap 10 miljoniem eiro.
Tāpat sanāksmes laikā Latvija informēja par vienošanos ar Ukrainu par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, kuru abu valstu prezidenti parakstīja 11. aprīlī Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros Viļņā. Vienošanās paredz visaptverošu militāro un nemilitāro palīdzību Ukrainas aizsardzībai pret agresiju, kā arī Latvijas atbalstu Ukrainas ceļā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO.
