MAIJA DAMBROVA
LZA Lielā medaļa piešķirta par izciliem sasniegumiem jaunu farmakoloģiski aktīvu savienojumu darbības mehānismu izpētē un jaunas farmakologu skolas izveidi Latvijā.
Dr. pharm. Maija Dambrova ir viena no redzamākajām Latvijas zinātniecēm, farmācijas zinātņu doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes profesore. Viņas vadībā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā jau divdesmit gadus norit molekulārās farmakoloģijas pētījumi kardiovaskulāro, metabolo un centrālās nervu sistēmas saslimšanu jomās, aktīvi publicējot un patentējot darba rezultātus izcilākajos pasaules zinātniskajos izdevumos.
Profesore M. Dambrova organizē un vada jauno zāļu kandidātvielu un medicīnas preparātu darbības mehānismu izpēti, kā arī iepazīstina visplašākās mediķu un preparātu ražotāju aprindas ar pētījumu rezultātiem, uzstājoties daudzās zinātniskās konferencēs un specializētos semināros. M. Dambrova sniedz lielu ieguldījumu jauno speciālistu sagatavošanā, kas nodrošina institūta zinātnisko darbinieku pēctecību un jauno zinātnieku piesaisti.
Šobrīd svarīgākā tēma ar visvairāk citētām publikācijām ir enerģijas metabolisma procesu pētījumi un – konkrēti – acilkarnitīni. M. Dambrova ir pirmā autore publikācijai “Acylcarnitines: nomenclature, biomarkers, therapeutic potential, drug targets, and clinical trials” žurnālā Pharmacological Reviews (2022, Q1, impakta faktors 21, raksts citēts >100 reizes). Par šo pētījumu 2022. gadā M. Dambrovas vadītā pētnieku grupa saņēma LZA prezidenta Atzinības rakstu nozīmīgāko zinātnes sasniegumu konkursā. Arī 2023. gadā M. Dambrova ar pētnieku grupu saņēma LZA prezidenta Atzinības rakstu par pētījumu “Insulta izraisītu smadzeņu bojājumu novēršana, uzlabojot mitohondriju bioenerģētiku”. M. Dambrova kopš 2008. gada, toreiz Ivara Kalviņa vadītajā pētnieku grupā, regulāri ar panākumiem piedalās LZA rīkotajā zinātnes sasniegumu konkursā.
M. Dambrova ir saņēmusi vairākus augstus Latvijas valdības un zinātnieku sabiedrības apbalvojumus. 2016. gadā Maijai Dambrovai piešķirta Baltijas Asamblejas balva zinātnē par zinātnisko darbu enerģijas metabolisma jomā un ieguldījumu preparāta Mildronāts darbības mehānismu izpētē. 2022. gadā M. Dambrova saņēma Latvijas Ministru kabineta balvu par sevišķiem sasniegumiem zinātnē par darbu kopu “Oriģinālu zāļvielu darbības mehānismu noskaidrošana un jaunu pielietojumu izstrāde". Profesori M. Dambrovu interesē arī tautas ārstniecības augu efekti un augu ekstraktu pētījumi ar modernām biomedicīnas metodēm, lai veicinātu senču zināšanu izmantošanu mūsdienās.
Resursi: LOSI, RSU, researchgate.net
KRISTIĀNA ĀBELE
LZA Lielā medaļa piešķirta par 19. gs. un 20. gs. sākuma Latvijas un Baltijas mākslas vēstures, mākslas vēstures historiogrāfijas, grāmatniecības vēstures un Baltijas vācu kultūras mantojuma pētniecību.
Dr. art. Kristiāna Ābele ir Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures institūta direktore (kopš 2022. gada), vadošā pētniece, LMA Promocijas padomes priekšsēdētāja (kopš 2022. gada) un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. Kristiānas Ābeles zinātnisko interešu lokā ir Latvijas māksla (glezniecība, grafika) un mākslas dzīve 19. gs. un 20. gs. sākumā Baltijas un pārējās Eiropas kopainā, mākslas vēstures historiogrāfija, grāmatniecības vēsture, 19.–20. gs. Baltijas vācu kultūras mantojums.
Nozīmīgākie darbi: monogrāfijas “Pēteris Krastiņš” (2006), “Johans Valters” (2009; īsvariants sērijā “Latvijas mākslas klasika”, 2014), “Voldemārs Zeltiņš” (2021) un “Ainava ar gleznotāju” (kopā ar Laimas Slavas sastādīto albumu grāmatā “Purvītis”, 2022). Kristiāna Ābele strādā LMA Mākslas vēstures institūta veidotā daudzsējumu izdevuma "Latvijas mākslas vēsture" (galvenais redaktors Eduards Kļaviņš) redakcijas komandā, sagatavojusi nodaļas par mākslas dzīvi no 1840. līdz 1915. gadam. Ieskaitot 2024. gada maijā gaidāmo I sējumu (sast. Elita Grosmane), izdevumu virknē līdz šim aptverti šādi laikmeti: aizvēsture un viduslaiki, 1780.–1890. gads (III, I–II grām., 2019), 1890.– 1915. gads (IV, 2014) un 1915.–1940. gads (V, 2016).
Kristiāna Ābele ir sastādījusi rakstu krājumus “Latvijas māksla tuvplānos” (2003), “Personība mākslas procesos” (2012) un žurnāla “Kunstiteaduslikke Uurimusi / Studies on Art and Architecture” (Tallina) speciālizdevumu “Representing Art History in the Baltic Countries: Experiences and Prospects” (2018, 27. sēj., Nr. 1–3). Kopumā publicējusi ap 50 zinātnisku rakstu Latvijas un ārzemju izdevumos.
LMA Kristiāna Ābele lasa lekciju kursus “Mākslas zinātnes vēsture” un “Zinātnisko tekstu analīze’, kuros cenšas dalīties historiogrāfiskā zinātkārē un zināšanās par nozares grāmatniecību. Vada vienu no LMA darba grupām VPP projektā CERS un gatavo monogrāfisku pētījumu par mākslas zinātnieci Tatjanu Kačalovu (1915–2010).
Resursi: LMA, LMA MVI, academia.edu
Informācija par LZA Lielo medaļu. LZA Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko akadēmija piešķir katru gadu Latvijas un ārvalstu zinātniekam par izciliem radošiem sasniegumiem. Šogad aprit 30 gadi kopš LZA Lielā medaļa piešķirta pirmo reizi. 1993. gadā par LZA Lielās medaļas laureātiem kļuva akadēmiķi Jānis Graudonis (1913–2005), kam apbalvojums tika piešķirts par izcilu ieguldījumu Latvijas arheoloģijas zinātnē un tās attīstībā un nopelniem Latvijas Zinātņu akadēmijas labā, un Jānis Stradiņš (1933–2019), kurš medaļu saņēma par izciliem darbiem organiskajā ķīmijā un Latvijas zinātnes vēsturē. Ar LZA Lielo medaļu līdz šim apbalvotas 62 izcilas personības. Vairāk – šeit.
