Stipendija Baltijas zinātņu akadēmiju un UNESCO nacionālo komisiju sadarbībā tiek piešķirta Baltijas mērogā – trešo gadu to piešķir deviņām zinātniecēm no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Katra zinātniece saņem 7 000 eiro atbalstu pētniecības turpināšanai.
Ķīmijas zinātņu doktorei Artai Bārdulei (Dr. chem.) 2026. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu “Organiskām vielām bagātas lauksaimniecības augsnes apstrādes intensitātes samazināšanas ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām”.
Humanitāro zinātņu doktorei Vandai Haferbergai (PhD) 2026. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu “Agrā neolīta keramika Latvijas teritorijā: tehnoloģijas, izcelsme un izplatība”.
Doktora grāda kandidātei Aļisai Ponkratenkovai (Mg. sc. ing.) 2026. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu “Bināro un ternāro biopolimēru maisījumu un biokompozītu pagatavošana un 3D drukas izpēte”.
Vairāk par Aļisu Ponkratenkovu
LZA prezidents Ivars Kalviņš uzsver: “Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zinātņu akadēmiju un UNESCO Nacionālo komisiju kopīgi īstenotā ierosme ar Baltijas stipendiju sievietēm zinātnē atbalstīt izcilākās jaunās zinātnieces viņu karjeras sākumposmā ir visai nozīmīgs pasākums, par kura finansiālo nodrošinājumu ir jāpateicas mūsu valstu izglītības un zinātnes ministrijām. Mēs esam gandarīti, ka šī stipendija ir augsti vērtēta zinātniskajā sabiedrībā, par ko liecina lielais pretendenšu skaits, kas piedalās konkursā par tās iegūšanu. Esmu pārliecināts, ka konkursa uzvarētājas uzrādīs izcilus rezultātus pētniecībā un nākotnē kļūs par augstākā līmeņa zinātniecēm, kas iedrošinās arī citas jaunietes izvēlēties zinātnisko darbību par savas dzīves profesiju. Un tas neapšaubāmi veicinās mūsu valstu pētniecības un inovāciju kapacitātes, kā arī konkurētspējas izaugsmi.”
“Šodien sievietes joprojām veido tikai aptuveni trešdaļu pasaules zinātniskās kopienas. Tas nozīmē ne tikai neizmantotu talantu un potenciālu, bet arī to, ka zinātne zaudē daļu no ideju un perspektīvu daudzveidības. Tāpēc mēs vēlamies, lai šī stipendija sniegtu finansiālu atbalstu un vienlaikus stiprinātu pārliecību, ka zinātnieču idejām, zinātniskajam darbam un ieguldījumam ir nozīme. Iespēja pilnvērtīgi pievērsties pētniecībai un īstenot ieceres ir būtisks priekšnoteikums tam, lai talants pārtaptu zinātniskā izcilībā,” saka UNESCO LNK ģenerālsekretāre Dace Resele.
Latvijā stipendijai bija pieteikušās 48 pretendentes. 31 pieteikums tika saņemts zinātņu doktoru konkursam, bet 17 pieteikumi – doktora grāda kandidāšu konkursam. 38 pieteikumi tika vērtēti dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, kā arī lauksaimniecības un veterinārmedicīnas zinātņu jomā, bet 10 pieteikumi – humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Pieteikumus vērtēja LZA zinātņu nodaļu ekspertu komisijas, galīgo lēmumu pieņemot LZA un UNESCO LNK kopīgajai ekspertu komisijai. Konkursu “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2026” finansiāli atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija.
Konkursa “Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē 2026” laureātu apbalvošanas ceremonija notiks š. g. 1. oktobrī Tallinā.
Par stipendiju
Latvijas Zinātņu akadēmijas, Igaunijas Zinātņu akadēmijas, Lietuvas Zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, UNESCO Igaunijas Nacionālo komisiju un UNESCO Lietuvas Nacionālo komisiju 2024. gadā iedibināta stipendija. Stipendijas mērķis – nacionālajos konkursos izvērtēt un sniegt atbalstu labākajām Baltijas valstu jaunajām zinātniecēm to virzībā uz izcilību zinātnē, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.
Stipendijas laureātes 2024. gadā bija Anne Sauka, Daniela Godiņa, Līga Ignatāne (Latvija), Mari Terva (Mari Tõrv), Kadri-Anna Pankratova (Kadri-Ann Pankratov), Marju Himma (Marju Himma) (Igaunija), Greta Varkalaitė, Šarūnė Daškevičiūtė, Viltė Janušauskaitė (Lietuva).
2025. gadā stipendija tika piešķirta Montai Brīvībai, Janai Kukainei, Elīnai Pavlovskai (Latvija), stipendiju saņēma arī Igaunijas zinātnieces Renu Gīta Bai (Renu Geetha Bai), Katrīna Rēdo (Katriin Reedo), Kertu Rozenvalde (Kerttu Rozenvalde) un Lietuvas zinātnieces Mažena Mackoit-Sinkevičiene (Mažena Mackoit-Sinkevičienė), Greta Striganavičūte (Greta Striganavičiūtė), Rūta Ubarevičiene (Rūta Ubarevičienė).
Par UNESCO
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 194 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski.
Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.
Par Latvijas Zinātņu akadēmiju
Zinātņu akadēmija Latvijā tika izveidota 1946. gadā. 1990. gada 15. martā tā tika pārveidota par Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), kļūstot par Eiropas valstīm raksturīgu klasiska tipa personālakadēmiju, kas darbojas kā ievēlētu izcilāko zinātnieku un radošo darbinieku kopums. LZA ir nacionālas un starptautiskas nozīmes daudznozaru zinātnes, pētniecības un ekspertīzes centrs, kas veicina zinātnes atpazīstamību, pētniecību un inovāciju, pārstāv Latvijas zinātni starptautiskā vidē, kā arī līdzdarbojas nacionālās identitātes, kultūras un mākslas izcilības kopšanā.
Plašāk: www.lza.lv un Facebook.com/latvijaszinatnuakademija.
