DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes

Daugavpils Universitāte svin 105 gadu jubileju

Attēlā: Daugavpils Universitātes ēka.

Publicitātes foto.

2026. gada 6. novembrī Daugavpils Universitātē svinīgajā pasākumā tika atzīmēta universitātes 105 gadu jubileja. Svinīgajā pasākumā pulcējās valsts un pašvaldības pārstāvji, sadarbības partneri, universitātes darbinieki un citi viesi, lai kopīgi atzīmētu nozīmīgo jubileju un godinātu cilvēkus, kuru darbs un ieguldījums veido Daugavpils Universitāti. Svinīgo atmosfēru ar muzikālu priekšnesumu papildināja dziedātāja un dziesmu autore Aminata.

Uzrunājot svētku dalībniekus, Daugavpils Universitātes rektors, profesors, akadēmiķis Arvīds Barševskis akcentēja universitātes vērtības, tās attīstības ceļu un cilvēku nozīmi universitātes izaugsmē. Rektors uzsvēra, ka universitātes attīstības pamatā ir kopīgs darbs, savstarpējs atbalsts un sadarbība, kas ļauj sasniegt izvirzītos mērķus.

“Šodien, sveicot visus mūsu universitātes 105. gadadienā, vēlos teikt lielu paldies akadēmiskajam personālam par nesavtīgo darbu un vispārējam personālam par atbalstu mūsu mērķu sasniegšanā. Pateicos ikvienam studentam par to, ka studijām esat izvēlējušies tieši mūsu universitāti. Sveicu un pateicos arī mūsu absolventiem, sadarbības partneriem un ministrijas kolēģiem, jo mūsu spēks ir sadarbībā. Kopā mēs esam stipri! Kopā mums jāiet uz priekšu, padarot mūsu universitāti vēl stiprāku!” uzsvēra rektors.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone Daugavpils Universitāti 105 gadu jubilejā sveica video uzrunā, uzsverot universitātes īpašo nozīmi Latgales reģiona attīstībā, tās ieguldījumu izglītībā un pētniecībā, kā arī cilvēku nozīmi reģiona nākotnes veidošanā. Ministre novēlēja universitātei turpināt attīstību, sasniegt izvirzītos mērķus un kļūt par zinātnes universitāti, stiprinot savu akadēmisko potenciālu un ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.

“Šovasar, viesojoties pie jums, sajutu īpašo universitātes atmosfēru, kur līdzās zināšanām un pētniecībai tiek kopts latviskums, piederība savai zemei un ieguldīšana Latgales attīstībā. Daugavpils Universitātes spēks ir cilvēkos, kuri pēc studijām paliek Latgalē, veido ģimenes, strādā Latgales nākotnei, un stipra Latgale veido spēcīgu Latviju,” sacīja ministre.

Svētku dalībniekus sveica arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, uzsverot Daugavpils Universitātes nozīmi pilsētas un reģiona attīstībā.

Jubilejas svinību laikā tika godināti arī Daugavpils Universitātes darbinieki, kuru profesionālais darbs, atbildība un ieguldījums ir būtisks universitātes izaugsmē un attīstībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstus saņēma:

  • Humanitāro un sociālo zinātņu institūta direktore, profesore Dr. theol. Anita Stašulāne;
  • Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta direktore, docente Dr. biol. Sanita Kecko;
  • Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes dekāne, vadošā pētniece Dr. paed. Mārīte Kravale-Pauliņa;
  • Dabaszinātņu un veselības aprūpes fakultātes dekāne, lektore Natālija Degtjarjova.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības apbalvojums – Atzinības raksts – tika pasniegts:

  • Zinātņu daļas vadītājai Annai Vanagai;
  • Zinātņu daļas vecākajai referentei Olitai Miglānei;
  • Studiju daļas metodiķim Matīsam Ruskulim.

Latgales plānošanas reģiona Pateicības rakstus saņēma:

  • Administratīvās daļas vadītāja Vineta Dubrovska;
  • Finanšu un uzskaites daļas vadītāja Rita Baltere.

Savukārt Daugavpils Universitātes Atzinības rakstus saņēma:

  • Veselības aprūpes katedras vadītāja pienākumu izpildītāja, lektore Mg. biol. Liene Lukjanenko;
  • Tiesību, vadībzinātnes un ekonomikas katedras vadītāja, asociētā profesore Dr. oec. Ludmila Aleksejeva;
  • Valodu un literatūras katedras docente Dr. philol. Irina Presņakova;
  • Saimniecības daļas automobiļa vadītājs Juris Sinkevičs;
  • Saimniecības daļas saimniecības pārzinis Dainis Laizāns.

Daugavpils Universitātes augstākais apbalvojums – DU Sudraba Goda zīme – tika piešķirta Anitai Brakovskai, Latvijas Republikas 14. Saeimas deputātei, Daugavpils Universitātes absolventei.

Apsveikuma vārdus universitātei veltīja arī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, akcentējot universitātes nozīmi reģiona izaugsmē un sadarbības nozīmi Latgales attīstībā. Universitātes attīstība vienmēr bijusi cieši saistīta ar pilsētu un plašāku reģionu. Nozīmīga loma tajā ir Latgales pašvaldībām, izglītības iestādēm, kultūras organizācijām, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Tieši kopīgā darbā iespējams veidot vidi, kurā jaunieši saredz savu nākotni tepat, Latgalē, bet zinātnes un pētniecības rezultāti kļūst par ieguldījumu visas sabiedrības attīstībā.

Daugavpils Universitātes 105 gadi ir stāsts par zināšanām, neatlaidību, cilvēkiem un attīstību. Tas ir stāsts par augstskolu, kas vairāk nekā gadsimtu veidojusi Latvijas akadēmisko vidi, sniegusi ieguldījumu zinātnes attīstībā un bijusi nozīmīga Latgales reģiona izaugsmes daļa. Šodien Daugavpils Universitāte ir vienīgā universitāte Latgalē un vienīgā universitāte Latvijas pierobežā, apliecinot augstākās izglītības, zinātnes un starptautiskās sadarbības nozīmi reģiona attīstībā.

105 gadu jubileja ir ne tikai atskats uz paveikto, bet arī apliecinājums universitātes turpmākajai misijai – radīt zināšanas, attīstīt zinātni, izglītot nākamās paaudzes un stiprināt Latgales un Latvijas vietu Eiropas akadēmiskajā telpā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI