DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

LU pētnieki starptautiskā komandā atklāj radiofrekvenču ietekmi uz sikspārņu migrāciju

Attēlā: pigmejsikspārnis (Pipistrellus pygmaeus).

Publicitātes foto.

Žurnālā Science publicēts* Latvijas Universitātes (LU) un starptautiskās pētnieku komandas pētījums, kas liecina, ka pat īslaicīga radiofrekvenču viļņu iedarbība var traucēt sikspārņu orientēšanos migrācijas laikā, un šī ietekme var saglabāties vairākas stundas.

Pētījumā, kas veikts sadarbībā ar Bangoras Universitāti Apvienotajā Karalistē un Oldenburgas Universitāti Vācijā, piedalījās arī LU pētnieki. Eksperimenti norisinājās LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (LU MDZF) Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā, kur tika pētīti pigmejsikspārņi (Pipistrellus pygmaeus).

Sikspārņi aptuveni 30 minūtes tika pakļauti vāju radiofrekvenču viļņu iedarbībai, pēc tam pētnieki novēroja to lidojuma virzienu. Iedarbībai pakļautie dzīvnieki lidoja dažādos virzienos, bet kontroles grupas sikspārņi orientējās paredzamajā migrācijas virzienā. Turpmākie eksperimenti parādīja, ka traucējumi var rasties arī tad, ja iedarbība nav notikusi saulrieta laikā.   

Īpaši nozīmīgi, ka orientēšanās traucējumi saglabājās vairākas stundas pēc radiofrekvenču iedarbības beigām. Līdz šim šāds ilgstošs efekts pētījumos par elektromagnētiskā piesārņojuma ietekmi uz dzīvnieku magnētisko uztveri nebija konstatēts. Precīzs iedarbības mehānisms vēl nav skaidrs.

“Publikācija žurnālā Science apliecina mūsu pētnieku starptautisko kompetenci un LU Papes Ornitoloģisko pētījumu centra nozīmi sikspārņu migrācijas izpētē. Rezultāti liek pievērst lielāku uzmanību tam, ka savvaļas sugas var būt jutīgākas pret elektromagnētisko iedarbību nekā cilvēki,” uzsver LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes zinātņu prodekāne, asociētā profesore Vita Rovīte.

Pētījums paplašina izpratni par sikspārņu navigāciju un rosina turpināt izzināt cilvēka radītā elektromagnētiskā piesārņojuma iespējamo ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem. Starptautiskā sadarbība turpināsies arī turpmāk: viens no publikācijas autoriem Dr. Viljams Šneiders (Dr. William Schneider) nākamajā gadā pēcdoktorantūras pētniecību turpinās LU MDZF Bioloģijas institūtā, veicot eksperimentus Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā.

Dr. Oskars Keišs (MDZF Bioloģijas institūta vadošais pētnieks), kas vada pētījumus Papē kopš 2007. gada, komentē: “Mūsu starptautiskā sadarbība sikspārņu izpētē sākās jau 2011. gadā, kad mēs kopā ar Gunāru Pētersonu un Profesoru Dr. Kristiānu Foigtu (Prof. Dr. Christian Voigt) no Leibnica institūta dzīvnieku izpētei savvaļā un nebrīvē (Leibniz-Institut für Zoo- und Wildtierforschung) pētījām, kā sikspārņi iegūst migrācijas lidojumam vajadzīgo enerģiju. Pape ir unikāla vieta tieši sikspārņu migrācijā, kur mēs vienas sezonas laikā esam noķēruši pat 14 000 šo mazo zīdītāju. Tāda sikspārņu koncentrācija migrāciju laikā nekur citur Eiropā nav atrasta. Tas paver iespējas pētīt sikspārņu migrācijas fizioloģiju un navigāciju tieši tad, kad tā notiek.” 

* Publikācija: Lindecke, O. et al. (2026). “Disruptive effects of brief radiofrequency noise exposure on migratory bat navigation.” Science, 392(6801), 977–979. Available: https://doi.org/10.1126/science.adq4418.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI