Latvijas prezidentūras HELCOM ietvaros no 23. līdz 25. aprīlim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā atbildīgā iestāde par prezidentūras koordināciju, organizē par Baltijas jūras vides aizsardzību atbildīgo Eiropas Savienības dalībvalstu ministru sanāksmi, kā arī starptautisku svinīgu sesiju par godu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas parakstīšanai 1974. gada 22.martā. Ministri apspriedīs Baltijas jūras rīcības plāna (BSAP2021) ieviešanas progresu, apstiprinās 2023.gadā aktualizēto jūras vides stāvokļa novērtējumu, bet noslēgumā pieņems deklarāciju. Ministru sanāksmes izskaņā gaidāma preses konference, dalībai kurā žurnālistiem būs iespējams pieteikties. Plašāka informācija gaidāma drīzumā.
Konvencija ir instruments, lai nodrošinātu Baltijas jūras piekrastes valstu miermīlīgu sadarbību jūras vides aizsardzībai savstarpējas sapratnes gaisotnē. 1974. gada 22.martā Helsinkos visas tā laika Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, lai rastu risinājumu industrializācijas un cita veida cilvēka darbības izraisītajai, arvien pieaugošajai vides krīzei. Vienošanās starp Baltijas jūras valstīm bija pirmais šāda veida dokuments pasaulē: pirmā visaptverošā konvencija jūras vides aizsardzībai, kas aptver jūras piesārņojuma novēršanu gan no sauszemes un gaisa, gan arī aizliedz piesārņošanu no kuģiem un aicina sadarboties naftas un cita veida kaitīgā piesārņojuma likvidēšanā. 1992. gadā Diplomātiskajā konferencē Helsinkos tika parakstīta jaunā, papildinātā un modernizētā konvencija, kas ir spēkā kopš 2000.gada 17.janvāra.
Latvija kopš 2022.gada 1.jūlija pilda prezidējošās valsts pienākumus Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā HELCOM. Prezidentūra ilgst divus gadus un tā noslēgsies šī gada 30.jūnijā, kad to tālāk pārņems Lietuva.
Rīcībspējīgas un efektīvas HELCOM darbības nodrošināšana konvencijas mērķu sasniegšanai, tostarp, force majeur situācijās, ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju, tika izvirzīta par vienu no galvenajām Latvijas prezidentūras prioritātēm. Tāpat prioritāra bija efektīva un racionāla HELCOM struktūras funkcionēšana un aktualizētā (BSAP2021) ieviešana. Īpaša uzmanība tika pievērsta vienota un saskanīga aizsargājamo jūras teritoriju tīkla izveidei Baltijas jūrā un ekosistēmas pieejā balstītai ilgtspējīgai jūras izmantošanai, integrējot vides aizsardzības un sociālekonomiskos aspektus.
Latvija prezidentūras laikā sagatavo un vada HELCOM pārvaldes struktūru sanāksmes, nodrošina administratīvo lēmumu pieņemšanu HELCOM darbības nodrošināšanai un veicina BSAP2021 ieviešanu atbilstoši tajā noteiktajiem termiņiem un ieviešanas plānam.
