“Džona Hopkinsa slimnīcas Komandcentra apmeklējums radīja lielisku priekšstatu par maksimāli efektīvu slimnīcas informācijas sistēmu, kas ir pamatā gan aprūpes, gan izmaksu ziņā efektīvai slimnīcas darbībai. Arī Latvijā jāvirzās uz tādu veselības datu informācijas sistēmu, kas kalpotu ne tikai zinātniskiem, bet praktiskiem mērķiem, nodrošinot caurskatāmu, pacientam drošu, kvalitatīvu un finanšu efektīvu hospitalizāciju. Mākslīgā intelekta priekšrocību izmantošana datu klasifikācijā un atbalstā ir klātesoša ikkatra speciālista pieredzes stāstā,” norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Vizītes ietvaros norisinājās tikšanās ar slimnīcas vadītāju asociēto medicīnas profesori Redondu Milleri (Redonda Miller), slimnīcas izpilddirektoru asociēto medicīnas profesoru Teodoru Devīsu (Theodore DeWeese) un citiem slimnīcas administrācijas pārstāvjiem, kā arī slimnīcas nodaļu vadītājiem un kvalitātes vadības un pacientu drošības jautājumu speciālistiem.
Tikšanās laikā tika apspriesta vērtībās balstītas veselības aprūpes ieviešana, kas sākotnēji ir saistīta ar izpratnes un attieksmes maiņu, bet tas ir absolūti nepieciešams pasaules izcilības līmeņa veselības aprūpē sasniegšanai.
Apmeklējuma laikā Latvijas delegācijas pārstāvji iepazinās ar Džona Hopkinsa slimnīcas pieredzi pacientcentrētas veselības aprūpes nodrošināšanā. Iepazīta un augsti novērtēta pacientu pieredzes veidošana, kas sekmē aktīvu līdzdalību ne tikai pacientam gatavojoties un saņemot aprūpes pakalpojumus, bet arī novērtējot to pēc pakalpojuma saņemšanas. Šāda prakse ne tikai efektivizē sniegto pakalpojumu kvalitāti, padara to pacientorientētu un vērtībās balstītu, bet arī ietaupa līdzekļus veselības aprūpē, ko tālāk var novirzīt citu inovāciju attīstībai.
Vizītes laikā tika apspriesti arī primārās veselības aprūpes jautājumi. ASV kolēģi uzsvēra, ka primārā veselības aprūpe līdzīgi kā Latvijā un citviet pasaulē saskaras ar cilvēkresursu izaicinājumiem, tāpēc vairāki speciālisti veido kopīgas prakses, kurās ir kopīgs ārstniecības un atbalsta personāla, kā arī administratīvais resurss, prasmes tiražēt pacientus, izmeklējumu un telemedicīnas iespējas, tādejādi nodrošinot pārdomātu visu pacientu aprūpi. Rezultātā mazāka pacientu slodze gulstas uz slimnīcām un neatliekamās palīdzības dienestiem. Ne visu izšķir finansējums, daudz ir atkarīgs tieši no darba organizācijas, kopīgām vērtībām un orientāciju uz pacientu kā galveno vērtību.
Iepazīstoties ar datu uzkrāšanas un digitalizācijas jautājumiem slimnīcās darbā, secināts, ka ministrijas iecere veidot Veselības nozares datu kompetenču centru ir ar līdzīgu mērķi. Neatkarīgi no tā, kāda datu apstrādes sistēma tiek izmantota, svarīgākais, lai šie pacientu dati nonāk vienā reģistrā, kurā citi speciālisti var atrast nepieciešamo. Tam ir nepieciešama koordinēta pieeja, kas sniedz atbalstu ne tikai datu saglabāšanas un apstrādes procesā, bet rūpējas par inovācijām, īsteno mākslīgā intelekta attīstības projektus un nodrošina ērtu servisu visiem lietotājiem.
Džona Hopkinsa Medicīnas centrs ir bezpeļņas organizācija ar 125 gadu ilgu ārstniecības pakalpojumu sniegšanas vēsturi, izceļoties ar inovatīviem pētījumiem, apmācību un kopumā veselības aprūpi pacientiem visā pasaulē. Džona Hopkinsa Medicīnas centrā integrētas Džona Hopkinsa universitātes Medicīnas skola un Džona Hopkinsa slimnīca. Slimnīcu vairākas nacionālās reitingu aģentūras atzīst par vienu no labākajām slimnīcām Amerikā. Džona Hopkinsa Medicīnas centrā strādā vairāk nekā 40 000 speciālistu.
