Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis sarunā ar Igaunijas klimata ministru uzsvēra: “Igaunija pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskārusies ar vairākiem tehniskiem izaicinājumiem saistībā ar kritisko enerģētikas infrastruktūru. Igaunijas atbildīgās iestādes ir sekmīgi izvairījušās no elektroenerģijas piegāžu pārtraukumiem un dabasgāzes piegādes traucējumiem Igaunijā. Šie izaicinājumi mums sniedz divas būtiskas atziņas – pirmkārt, esam (Baltijas valstis) augstā sagatavošanās līmenī ārkārtas situācijas plānošanā un mehānismu nodrošināšanā, otrkārt, Baltijas valstis ir ieguldījušas lielas pūles, lai energoresursu piegādes ceļi ir vairāki un dažādi, un esam mazāk atkarīgi no konkrētiem starpsavienojumiem.”
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sadarbībā ar Igaunijas klimata ministriju un sistēmas operatoriem pēdējā pusgada laikā intensīvi sadarbojušās energoapgādes drošības jautājumos – saistībā ar “Balticconecctor” gāzes vada un elektroenerģijas kabeļu “Estlink1” un “Estlink2” atjaunošanas darbu veikšanu.
“Somijas-Igaunijas gāzes vada “Balticconnector” remontdarbi jau uzsākti pagājušajā nedēļā, un tos varētu pabeigt līdz š.g. aprīļa beigām. Savukārt, ņemot vērā tehniskos un ģeogrāfiskās vietas izaicinājumus, elektroenerģijas kabeļa “Estlink2” darbība varētu tikt atjaunota š.g. 3. ceturkšņa ietvaros,” norādīja Melnis, tiekoties ar Igaunijas klimata ministru.
Sarunās ar Igaunijas ministru K. Melnis apliecināja gatavību sadarboties ar Igaunijas kolēģiem, lai nodrošinātu Paldiski LNG termināļa kopīgu izmantošanu reģionālajai gāzes apgādei krīzes gadījumā. Melnis atzinīgi novērtēja, ka igauņu kolēģi ir sagatavojuši deklarācijas projektu par Paldisku termināļa kopīgu izmantošanu, ko varētu parakstīt nākamās reģionālās vizītes laikā.
Vienlaikus Igaunijas Krājumu aģentūras valdes priekšsēdētājs Ando Leppiman norādīja, ka jau šobrīd Paldiski LNG terminālis ir pilnībā funkcionāls un atvērts sadarbības piedāvājumiem no trešajām pusēm.
Abi ministri uzsvēra atjaunojamās enerģijas būtisko nozīmi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu energoapgādi par pieejamu cenu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Melnis informēja, ka KEM ir sagatavojusi un 12. martā Saeimā iesniegusi ziņojumu par kodolenerģijas ražošanas attīstības iespējām Latvijā. Šobrīd Saeimā norisinās diskusijas par kodolenerģijas ražošanas iespējām modulārajos reaktoros, kas ir jaunās paaudzes tehnoloģijas stabilai elektroenerģijas ražošanai.
Līdzvērtīgi kā Latvijā, arī Igaunijas parlamentā nupat nesen uzsāktas diskusijas. Igaunijas klimata ministrs Kristens Mikhals informēja, ka tuvāko 5 gadu laikā tiek plānots sagatavot kodolenerģijas likumu, ja būs atbalsts parlamentā.
