Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Konfidences rādītāji
(sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %)
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojies
Februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 3,5, un, salīdzinot ar janvāri, tas ir pieaudzis par 2,6 procentpunktiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums februārī, salīdzinot ar janvāri, uzlabojās par 6,7 procentpunktiem. Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc īslaicīga samazinājuma janvārī uzņēmēju noskaņojums februārī atkal ir pozitīvs (1,9). Salīdzinot ar janvāri, par 5,8 procentpunktiem pieauga arī konfidences rādītājs degvielas mazumtirdzniecībā, bet raksturīgi sezonai tas joprojām bija ļoti zems (- 11,7). Gan automobiļu, gan to detaļu un piederumu tirdzniecībā, auto remontā un apkopē uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir uzlabojies, taču joprojām ir negatīvs (attiecīgi - 16,2 un - 0,6).
Informāciju par ierobežojošiem faktoriem mazumtirdzniecībā turpmāk vāks tikai katru trešo mēnesi, nākamreiz – aprīlī.
Pakalpojumu sektorā vienlīdz daudz optimistu un pesimistu
Pakalpojumu sektorā februārī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir pasliktinājies par 1,7 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie februārī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija finanšu pakalpojumu sniedzēji (14,3), uzņēmēji datorprogrammēšanas nozarē (13,0), kā arī citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (piemēram, tulkošana, fotopakalpojumi, produktu, interjera un grafiskais dizains) sniedzēji. Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji februārī bija sauszemes un gaisa transporta pakalpojumos (attiecīgi - 18,5 un - 33,3), kā arī izmitināšanā (- 20,1). Kopumā februārī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 16 uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, 14 – negatīvs.
Informāciju par ierobežojošiem faktoriem pakalpojumu sektorā turpmāk vāks tikai katru trešo mēnesi, nākamreiz – aprīlī.
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili negatīvs
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs februārī bija - 14,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 2,7 procentpunktiem.
Februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 10,4 procentpunktiem palielinājās uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājās par 4,4 procentpunktiem. Konfidences rādītājs februārī, salīdzinot ar janvāri, inženierbūvniecībā pieauga par 4,9 procentpunktiem, ēku būvniecībā palielinājās par 3,7 procentpunktiem, savukārt specializētajos būvdarbos samazinājās par 4,1 procentpunktu.
Būvniecības aktivitāti februārī visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 52 % un 40 % respondentu). Darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 16 % un 13 % būvuzņēmēju. Materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja 4 %, bet 13 % aptaujāto uzņēmēju februārī neizjuta nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.
Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojas
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs februārī bija - 6,3. Salīdzinot ar janvāri, tas pieaudzis par 1,9 procentpunktiem.
Februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 7,8 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 7,5 procentpunktiem) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 5,5 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu ražošanā (par 0,6 procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. Februārī, salīdzinot ar janvāri, 14 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 7 – samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
Informāciju par ierobežojošiem faktoriem rūpniecībā turpmāk vāks tikai katru trešo mēnesi, nākamreiz – aprīlī.2024. gada februārī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 97,9 (iepriekšējā mēnesī arī 96,4). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī) par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2023. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs februārī bija 100,9, un salīdzinot ar janvāri, tas nebija mainījies. Tas ir kompozīts rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2023. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs februārī bija 19,3 (iepriekšējā mēnesī 23,3). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Februārī, salīdzinot ar janvāri, nenoteiktība gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā samazinājās par 0,9, bet pakalpojumu sektorā par 4,5 procentpunktiem. Savukārt mazumtirdzniecībā ekonomiskās nenoteiktības rādītājs pieaudzis par 2,4 procentpunktiem. Vislielākā ietekme uz kopējā nenoteiktības rādītāja samazināšanos bijusi patērētāju vērtējumam, kurš strauji samazinājies par 11,5 procentpunktiem.
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.
3 Ekonomikas sentimenta rādītāju, nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītāju un ekonomikas nenoteiktības rādītāju, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
4 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
