Salīdzinot ar ceturtā ceturkšņa ātro novērtējumu, kas bija publicēts pirms mēneša, IKP pieaugums izrādījies par 0,6 procentpunktiem augstāks gada griezumā un par 0,4 procentpunktiem augstāks ceturkšņa griezumā.
Ekonomikas lejupslīdi 2023. gadā kopumā noteikusi galvenokārt zemā ekonomikas izaugsme pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kur attīstības tempus bremzējis gan Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un energoresursu cenu kāpums, gan procentu likmju pieaugums, centrālajām bankām cenšoties ierobežot inflāciju. Tā rezultātā Latvijas preču un pakalpojumu eksports pērn krities par 5,9%, īpaši tas atspoguļojies uz eksportu vērstajā apstrādes rūpniecības nozarē, kas samazinājusies par 5,2%, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē (-7,8%), kuru vēl papildus ietekmējusi atteikšanās no Krievijas kravu tranzīta.
Tajā pašā laikā iekšzemes pieprasījums ir saglabājies salīdzinoši spēcīgs, īpaši strauji augot investīcijām un būvniecības nozarei, attiecīgi par 8,2% un 18,6%. Sabiedriskais patēriņš palielinājies par 7,0%, nozaru griezumā. Tas visvairāk saistās ar izglītības, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozaru pieaugumu par attiecīgi 7,8% un 11,7%. Arī privātā patēriņa samazinājums 1,2% apmērā vērtējams kā mērens, ņemot vērā krasi pieaugušo cenu līmeni, ko iedzīvotājiem palīdzēja kompensēt gan Covid-19 pandēmijas laikā izveidojušies uzkrājumi, gan valsts energoatbalsta pasākumi un straujāka pensiju indeksācija 2022. gada otrajā pusē.
Līdz ar to Latvijas ekonomikas attīstība 2023. gadā kopumā ir izrādījusies veiksmīgāka nekā kaimiņvalstīs, kur pēc provizoriskiem datiem Igaunijā IKP ir samazinājies par 3,0% un arī Lietuvā IKP kritums mazliet pārsniedzis 0,3%. Šajā gadījumā nosacīti pozitīvu lomu nospēlējuši citkārt negatīvi vērtētie faktori kā zemāks eksporta īpatsvars un mazāka integrācija ārējos tirgos, zemāks kreditēšanas līmenis, kas ierobežojis procentu likmju pieauguma negatīvo ietekmi uz uzņēmumu un mājsaimniecību finansēm, kā arī stingrākā Covid-19 ierobežošanas politika, izveidojot iedzīvotāju uzkrājumus, un augstāks valsts atbalsta līmenis, mīkstinot cenu kāpuma negatīvo ietekmi.
Arī šogad Latvijas ekonomikas attīstību turpinās noteikt galvenokārt situācija ārējos tirgos, pirmkārt, eirozonā, kur ekonomikas izaugsme prognozēta spēcīgāka nekā pērn, lai gan vēl joprojām tā ir vēsturiski zemā līmenī. Ekonomikas izaugsmi eirozonā pagaidām bremzē augstās procentu likmes, taču līdz ar inflācijas mazināšanos gaidāma arī procentu likmju pazemināšana, kas labvēlīgi ietekmēs eirozonas izaugsmi. Cenu pieaugumam apstājoties, turpinās atjaunoties iedzīvotāju pirktspēja, algu pieauguma tempam jau būtiski pārsniedzot cenu pieaugumu un radot priekšnosacījumus privātā patēriņa palielinājumam. Būtiska loma būs arī lielo investīciju projektu realizācijai un Eiropas Savienības fondu finansējuma kāpumam.
Vienlaikus jāatzīmē, ka joprojām saglabājas ļoti augsta nenoteiktība un ārējie riski, īpaši saistībā ar ģeopolitisko situāciju un karu Ukrainā, kā arī ar eirozonas ekonomikas attīstību un situāciju pasaulē kopumā, kas kavē investīciju lēmumu pieņemšanu un mazina patērētāju konfidenci. Pagaidām piesardzību rada arī janvāra dati par mazumtirdzniecības apjomiem, kas pret pagājušā gada janvāri uzrāda 2,0% kritumu, īpaši krītoties pārtikas tirdzniecībai – par 4,4% salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri. Nepārtikas preču tirdzniecība, neieskaitot autodegvielu, sarukusi par 2,4%, un šāda lejupslīde vedina domāt, ka iedzīvotāju pirktspēja tomēr neatjaunojas tik strauji, kā parāda spēcīgie algu pieauguma dati, un gada sākumā to negatīvi ietekmējuši pieaugušie apkures rēķini aukstā laika ietekmē.
Pagājušā gada attīstība un augstie riski jau ir ņemti vērā Finanšu ministrijas februāra sākumā aktualizētajās makroekonomisko rādītāju prognozēs, kas paredz, ka 2024. gadā ekonomikas izaugsme atjaunosies, IKP pieaugumam sasniedzot 1,4%, bet 2025. gadā tam paātrinoties līdz 2,9%.
Pēc Eiropas Komisijas (EK) jaunākajām, 15. februārī publiskotajām prognozēm eirozonas ekonomikas izaugsme 2024. gadā palielināsies līdz 0,8%. Latvijai EK prognozē 1,7% izaugsmi, kas joprojām būs augstāka nekā Igaunijā, kur IKP varētu palielināties par 0,6%, kamēr Lietuvai prognozēts 2,1% pieaugums.
