Konferences atklāšanā Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas “Eurochambres” prezidenta vietnieks Aigars Rostovskis uzsvēra: “Eiropā ir jāatgriež globālā konkurētspēja, būtiski jāsamazina birokrātija, kā arī jāizveido vienots tirgus un jāsamazina izglītības neatbilstība tam, kas ir nepieciešams industrijām. Savukārt, runājot par Latviju, ir definētas trīs galvenās lietas, kas ir svarīgas, lai Latvija attīstītos daudz straujāk – lielāka investīciju piesaiste, eksportam ir jākļūst par reliģiju un produktivitāte. Tāpat ir definētas arī piecas problēmzonas, kas traucē attīstīties – birokrātija, nepietiekama finanšu pieejamība, nodokļu politika, enerģētika un darbaspēks."
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzstājoties par ekonomikas attīstības izaicinājumiem un rīcības plānu 2024. gadā, atzina: “Skatoties uz ekonomiskās attīstības tendencēm – šogad tās tiek prognozētas aptuveni 2% apjomā no IKP. Es, protams, gribu un arī ikdienā lieku šo ambīciju augstāku, jo, ja mēs visi kopā izdarīsim visus savus mājasdarbus, mēs varam virzīties uz 3% IKP izaugsmi šajā gadā. Šobrīd likumdošanas izmaiņās rosināsim, lai arī eksportējošajiem uzņēmumiem pie noteikta sliekšņa ir kaut kādi bonusi, jo arī eksporta uzņēmumiem ir jābūt iespējām attīstīties bez birokrātiskiem šķēršļiem un ātrāk nekā to dara citi.”
Prezentējot Turības biznesa indeksa pētījuma rezultātus, Biznesa augstskolas Turība rektore Zane Driņķe pauda: “Šogad uzņēmējdarbības vides vērtējuma koeficients ir viszemākais, kāds ir bijis pēdējo sešu gadu laikā, tomēr konferencē jau ieskicētie risinājumi liecina, ka esam ceļā uz darbībām, nevis tikai problēmu definēšanu. Nepieciešamas vairāk un lielākas ambīcijas, konkrētākas un ātrākas darbības, kas jau ir iezīmētas gan valdības rīcības plānā, gan valdības deklarācijā, kā arī konkrētas lietas, kas ir risināmas jau šodien – darbaspēka pieejamība, kapitāla pieejamība, izglītības jautājumi un, protams, investīciju piesaiste.”
Kā liecina Turības biznesa indeksa pētījuma dati, 2023. gadā uzņēmēji ir pozitīvi novērtējuši fiskālos, tiesiskās vides, tehnoloģiskos un infrastruktūras faktorus, kā arī četrus apakšfaktorus: sakaru un interneta nodrošinājumu, zinātniski tehnisko resursu nodrošinājumu, uzņēmējdarbības uzsākšanas ātrumu un vieglumu, kā arī sabiedrības attieksmi pret uzņēmējiem.
Savukārt par pārējiem 12 uzņēmējdarbības vidi raksturojošiem aspektiem uzņēmēji ir izteikuši negatīvu vērtējumu. Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn viskrasāk ir “noslīdējis” uzņēmēju vērtējums par finanšu pieejamību (no mīnus 13 uz mīnus 33 punktiem), administratīvo slogu (no mīnus 35 uz mīnus 52 punktiem), darbaspēka pieejamību (no mīnus 34 uz mīnus 47 punktiem) un valdības ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību (no mīnus 29 uz mīnus 42 punktiem).
Ņemot vērā uzņēmējiem tik svarīgos un aktuālos problēmjautājumus, Turības biznesa indeksa konferences laikā notika divas ekspertu, uzņēmēju un valdības pārstāvju diskusijas par darbaspēka pieejamības un izglītības tematiku.
Diskusijā par darbaspēka pieejamības un piesaistes risinājumiem sprieda finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Turības valdes priekšsēdētājs un Augstākās izglītības eksporta apvienības vadītājs Imants Bergs, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis, Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš un Accenture Latvija vadītājs Ivo Almanis.
Savukārt otra paneļdiskusija “Darba tirgum atbilstoša izglītība: ekonomikas attīstības pamats” piedalījās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Biznesa augstskolas Turība rektore Zane Driņķe, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un SIA “Baltic Logistic Solutions” vadītājs Latvijā Pēteris Krīvens.
Šajā diskusijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pauda: “Iezīmējas pretruna – industrija pret augstāko izglītību. Mēs redzam, ka cilvēka pievienotā vērtība būs tad, ja viņš būs mazliet ilgāk tieši augstākās izglītības posmā, taču industrija grib pēc iespējas ātrāk tās darba rokas pie sevis. Mums būtu jāatrod kompromiss, kā cilvēks jau daļēji varētu būt darba tirgū, bet tomēr turpināt vai atsākt mācīties. Iespējams, tad jādomā par kādiem atbalsta mehānismiem, lai motivētu cilvēkus ilgāk mācīties, saprotot, ka mums jāmācās visu mūžu. Mēs visi esam ieinteresēti pēc iespējas kvalificētākā darba spēkā.”
Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica Turības biznesa indeksa pētījumu 2023. gada nogalē. Pētījumā 750 uzņēmēji izteikuši viedokli par institucionālajiem un informatīvajiem faktoriem, tiesiskās vides faktoriem, sociālajiem, kultūras un demogrāfijas faktoriem, monetārajiem faktoriem, tehnoloģiskajiem un infrastruktūras faktoriem, fiskālajiem faktoriem un citiem faktoriem (godīgu konkurenci, uzņēmējdarbības uzsākšanas un izbeigšanas procesu u. c.).
Pētījums veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par uzņēmējdarbības vidi ietekmējošiem faktoriem. Jo augstāks būs Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokļa vērtējuma indekss, jo zemāks būs ēnu ekonomikas apjoms.
Šis indekss ar matemātiska aprēķina palīdzību tiek aprēķināts no 16 dažādu uzņēmējdarbības vides aspektu vērtējuma apakšindeksiem. Turības biznesa indeksa vērtība var būt robežās no mīnus 100 punktiem (ja visi uzņēmēji vērtē Latvijas uzņēmējdarbības vidi kā ļoti sliktu) līdz plus 100 punktiem (ja visi uzņēmēji vērtē Latvijas uzņēmējdarbības vidi kā ļoti labu).
Turības biznesa indeksa konferences tiešsaistes ierakstu var noskatīties Biznesa augstskolas Turība Facebook lapā.
