Pēc iepriekšējo divu gadu vērtējuma krituma 2025. gadā vērojama pozitīva tendence – negatīvais vērtējums krities par desmit procentiem - no 63% līdz 53%, savukārt uzņēmējdarbības vidi Latvijā kā labu novērtējuši 47% uzņēmēju.
Līdz ar to Turības biznesa indeksa rādītājs, kas raksturo Latvijas uzņēmēju viedokli par Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokli kopumā, 2025. gadā ir samazinājies no mīnus 19 līdz mīnus 11 punktiem, 2024. gadā bija mīnus 16 punkti.
Latvijas uzņēmēju aptaujas “Turības biznesa indekss 2026” rezultāti tika prezentēti šodien, 18. martā, Biznesa augstskolas Turība starptautiskajā zinātniskajā konferencē.
Atklājot konferenci un prezentējot Turības biznesa indeksa rezultātus, Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore Zane Driņķe uzsvēra, ka infrastruktūras rādītāji – īpaši interneta pieejamība un kopējais infrastruktūras nodrošinājums – saglabājas nemainīgi augstā līmenī un jau vairākus gadus ir visaugstāk novērtētie faktori. “Vienlaikus pētījuma dati astoņu gadu griezumā skaidri iezīmē kopējo tendenci – viszemāk uzņēmēji vērtē valdības attieksmi pret uzņēmējdarbību, darbaspēka pieejamību, nodokļu politiku un administratīvo slogu. Tieši administratīvais slogs konsekventi tiek atzīts par visproblemātiskāko faktoru, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību,” tā Z. Driņķe.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars norādīja uz sabiedrībā valdošajām neskaidrībām par darba tirgus pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta arvien plašāku ieviešanu. Viņš uzsvēra, ka ir būtiski aktualizēt mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas, par tām diskutēt un veidot skaidrus nākotnes scenārijus.
Uzņēmēji viszemāk novērtējuši valdības ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību, likumdošanas stabilitāti, darbaspēka pieejamību, uzņēmumu maksāto nodokļu apjomu. Neskatoties, ka šiem faktoriem saglabājās negatīvs vērtējums, taču, salīdzinot ar 2024. gadu, ir vērojama to pakāpeniska uzlabošanās. Vienīgais apakšfaktors – administratīvais slogs – ir saņēmis vēl zemāku uzņēmumu novērtējumus, no mīnus 42 līdz mīnus 45 punktiem.
Vidēji negatīvu vērtējumu saņēmuši tādi faktori kā konkurence starp publisko un privāto sektoru, transporta nodrošinājums un ceļu stāvoklis, uzņēmējdarbības izbeigšanas vieglums un tiesiskā vide, finanšu pieejamība un ar uzņēmējdarbību saistītā tiesiskā vide.
Līdzīgi kā iepriekš pozitīvi tika novērtēts interneta un sakaru nodrošinājums, uzņēmējdarbības uzsākšanas ātrums, zinātniski tehnisko resursu nodrošinājums, elektrības nodrošinājums un cena. Taču 2025. gadā uzņēmēji pozitīvi novērtējuši arī pašvaldības ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību tās teritorijā, kas līdz šim ierindojas vidēji negatīvu novērtētu faktoru kategorijā.
Aplūkojot Turības biznesa indeksu dažādās uzņēmumu grupās, vērojams, ka salīdzinoši labāk par uzņēmējdarbības vidi Latvijā noskaņoti uzņēmumi ar vietējo un ārvalstu kapitālu (mīnus 3), savukārt vissliktāk to vērtē būvniecības jomas uzņēmi (mīnus 26), kā arī Latgales uzņēmumi, taču 2024. gadā tie bija uzņēmumi no Zemgales.
Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica Turības biznesa indeksa pētījumu 2025. gada nogalē. Pētījumā 750 uzņēmēji izteikuši viedokli par institucionālajiem un informatīvajiem faktoriem, tiesiskās vides faktoriem, sociālajiem, kultūras un demogrāfijas faktoriem, monetārajiem faktoriem, tehnoloģiskajiem un infrastruktūras faktoriem, fiskālajiem faktoriem un citiem faktoriem (godīgu konkurenci, uzņēmējdarbības uzsākšanas un izbeigšanas procesu u.c.).
Pētījums veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par uzņēmējdarbības vidi ietekmējošiem faktoriem. Jo augstāks būs Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokļa vērtējuma indekss, jo zemāks būs ēnu ekonomikas apjoms. Šis indekss ar matemātiska aprēķina palīdzību tiek aprēķināts no 16 dažādu uzņēmējdarbības vides aspektu vērtējuma apakšindeksiem. Turības biznesa indeksa vērtība var būt robežās no mīnus 100 punktiem (ja visi uzņēmēji vērtē Latvijas uzņēmējdarbības vidi kā ļoti sliktu) līdz plus 100 punktiem (ja visi uzņēmēji vērtē Latvijas uzņēmējdarbības vidi kā ļoti labu).
