DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. februārī, 2024
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

LU zinātnisko publikāciju apjoms sasniedz jaunu rekordu

FOTO: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments.

Latvijas Universitāte (LU) 2023. gadā sasniegusi līdz šim lielāko zinātnisko publikāciju apjomu, kas ir unikāls ne vien LU, bet arī visu Latvijas zinātnisko institūciju vidū, liecina zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāze Scopus.

Apkopotie dati liecina – kopš 2017. gada LU pētnieku publikāciju un citējamības apjoms arvien pieaudzis – no 646 publikācijām 2017. gadā līdz 1098 publikācijām 2023. gadā (pēc datiem 13.02.2024.), turklāt pēdējos trīs gadus publikāciju skaits pārsniedz tūkstoti. Tendence aizvien ir augšupejoša, kas nozīmē, ka  2023. gada publikāciju skaits Scopus vēl turpinās pieaugt.

Augstvērtīgākās zinātniskās publikācijas, kuras ir pirmā un otrā kvartilē, LU pērn bijis vairāk nekā puse – 728 (pēc datiem 13.02.2024.). Arī augstvērtīgo publikāciju skaits ir dubultojies pēdējo četru gadu laikā, 2019. gadā LU bija 363 publikācijas. Tas ir rādītājs, pēc kura LU strauji tuvojas 350 labākajām universitātēm pasaulē.

“Mēs pamatoti lepojamies, ka vairums no LU realizētiem pētījumiem ir starptautiski augstu novērtēti, un pirmo divu nozīmīguma kvartiļu žurnālos mums ir vairāk rakstu nekā kaimiņvalstu universitātēs. Ņemot vērā mūsu valsts daudzu reižu zemāku finansējumu zinātnei Universitātē, var tikai apbrīnot mūsu zinātnieku izcilību un sasniegtos panākumus,” norāda LU prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš.

2023. gadā LU visvairāk publikāciju bija fizikā un astronomijā, materiālu zinātnē un inženierzinātnēs. Ražīgākie publikāciju autori – LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Anatolijs Popovs un Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Mārcis Leja.

Pētījumu rezultātu publicēšana zinātniskajos žurnālos ir neatņemama pētnieka profesionālās darbības sastāvdaļa. Zinātnisks pētījums ir paveikts un sekmīgs tikai tad, ja tā rezultāti ir publicēti. Nozīmīgs ir publikāciju veids un žurnāla kvalitāte starptautiskā vērtējumā ar noteiktu indeksu un piederību citējamības kvartilēm. Tas nošķir lokālpublikācijas un vietējās ziņas no pasaules zinātnes tribīnes. Žurnālu un citu izdevumu veidotājiem (redakcijām, izdevniecībām, apgādiem u.c.) ir jāizpilda konkrēti kritēriji, lai izdevumi tiktu iekļauti un indeksēti datubāzē Scopus.

Scopus ir izdevniecības Elsevier daudznozaru zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāze, kas satur ierakstus par vairāk nekā 21 000 žurnāliem, 86 000 e-grāmatām un 6,8 miljoniem konferenču materiālu, 16,5 miljoniem zinātnisko publikāciju, 134 miljoniem citējamību, kā arī 27 miljoniem patentu. Scopus pieejami arī rakstu kopsavilkumi un iespēja lejupielādēt rakstu pilnos tekstus no izdevēju pilnteksta datubāzēm, piemēram, ScienceDirect, SAGE Journals un citām.

Ar zinātnes jaunumiem un pētījumiem var iepazīties LU mājaslapā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI