“Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone norāda, ka no valsts puses vairs nedrīkst eksperimentēt ar pašvaldību budžetu elastību un izdzīvošanas spējām: “Pašvaldības, neatkarīgi no tā, vai tā ir Pierīga vai reģioni, šī gada budžeta veidošanā saskaras ar līdz šim lielākajiem izaicinājumiem, kā un cik lielā apjomā tās var nodrošināt savas funkcijas. Jau pēdējā laikā esam daudzkārt vērsuši uzmanību, ka pašvaldību iespējas atrast iekšējos finanšu resursus nepastāv – iespēja ir tikai atteikties kopumā vai daļēji no funkciju pildīšanas. Pēdējos gados ir izveidojusies paradoksāla situācija – ja valstij trūkst naudas kādu solījumu pildīšanā, tad tā nauda tiek atrasta uz pašvaldību rēķina. Šobrīd esam sasnieguši galējo robežu – ir jādomā, kā atgriezt pašvaldībām noņemto finansējumu.”
Finanšu ministrijas aprēķini liecināja, ka līdz ar IIN pārdali 2022.gadā par labu valsts pamatbudžetam no 20% uz 25% pašvaldības savos budžetos zaudēs vismaz 91 miljonu eiro gadā. Ņemot vērā atalgojuma kāpumu, patiesais cipars uz doto brīdi ir būtiski lielāks.
Apvienība “Rīgas Metropole” norāda uz cenu un izmaksu sadārdzinājumu dažādās jomās, kā arī papildu noteiktajām funkcijām un izmaksu slogu pašvaldībām – jaunais pedagogu atalgojuma modelis, izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma bērniem līdzmaksājuma daļas pieaugums, deinstitucionalizācijas projekta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu izmaksu pārņemšana, skolēnu transports līdz ar skolu tīkla optimizāciju, Valsts kases aizdevumu procentlikmju būtisks, pat vairākkārtējs pieaugums, minimālās algas palielinājums, ar pašvaldību policijas funkcijām, piemēram, atskurbtuvēm saistītās izmaksas, būtisks elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksu kāpums, pieaugošās būvniecības izmaksas, sabiedrības līdzdalības projekti, dažādu pabalstu indeksācija atbilstoši esošajai situācijai u.c. lietas.
Tāpat Karīna Miķelsone norāda, ka jāņem vērā, ka “Rīgas Metropole” pašvaldību budžeta ieņēmumu palielinājuma temps būtiski atpaliek no izdevumu kāpuma, kas nozīmē, ka gadu no gada pašvaldība mazāk līdzekļus novirza attīstībai un infrastruktūrai, kā arī atsakās no kādām brīvprātīgajām funkcijām vai samazina to sniegšanas apjomu. Tai pat laikā šos lēmumus ir grūti paskaidrot iedzīvotājiem, jo publiskajā telpā, pieņemot jaunus MK noteikumus, tiek uzturēts viedoklis “prasiet savai pašvaldībai”.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.
Oficiālie valsts statistikas dati liecina, ka 2022.gadā Rīgā un Pierīgā dzīvoja 53% valsts iedzīvotāju, turklāt 2/3 valsts iekšzemes kopprodukta tiek saražota tieši Rīgas metropoles areālā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Rīgas metropole ir noteikta kā valsts nozīmes attīstības mērķteritorija un viena no nacionālas nozīmes interešu telpām, kas stiprina Rīgas kā globāli orientētas Baltijas jūras metropoles lomu, tādējādi veicinot visas valsts attīstību kopumā.
