Senātam izskatāmajā lietā bija jāizšķir, vai apgabaltiesa pieteicējas darbības ir pareizi kvalificējusi kā piedalīšanos aizliegtā vertikālajā vienošanās un aizliegtā horizontālajā vienošanās (kartelī) atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmajai daļai.
Senāts atzina, ka – lai gan izskatāmajā gadījumā nav strīda, ka sarežģīto sistēmu par sekošanu tālākpārdošanas cenām vertikālā līmenī un cenu līmeņa fiksēšanu arī horizontālā līmenī starp mazumtirgotājiem ieviesa ražotājs, apgabaltiesas spriedumā pamatoti konstatēts, ka mazumtirgotāji, tostarp pieteicēja, šo sistēmu ir pieņēmuši un ieņēmuši aktīvu lomu tās izpildē, jo tā bija abpusēji ekonomiski izdevīga. Tiesa pamatoti vērsusi uzmanību, ka, vērtējot pierādījumus un sistēmiski virzoties no vienas sarakstes pie nākamās, apkopojot tās un lasot savstarpējā kopsakarā, ir bijis iespējams noskaidrot patieso vienošanās tvērumu. Senāts atzina, ka nav pamata uzskatīt, ka lietā konstatējama ražotāja vienpusēja rīcība.
Senāts konstatēja, ka tiesa ir vērtējusi arī konkurences ierobežojumu “pēc mērķa”, proti, izvērtējusi vienošanās tiesisko un ekonomisko kontekstu un konstatējusi mērķi nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Senātam neradās šaubas, ka izskatāmajā gadījumā konstatētās tirgus dalībnieku, tostarp pieteicējas, darbības (sekošana ražotāja noteiktajām mazumtirdzniecības cenām un konkurentu monitorēšana, lai arī viņi tās ievēro), ir uzskatāmas par tādām, kas ietver konkurences ierobežojumu „pēc mērķa”.
Senāta ieskatā tiesa ir pienācīgi pamatojusi, kāpēc no lietā iegūtajiem pierādījumiem var nepārprotami secināt, ka pārdošanas cena netika noteikta atbilstoši konkurences spiedienam, bet gan vienojoties ar ražotāju, pat ja šī vienošanās ietvēra nelielu atkāpi no ieteicamās cenas savu interešu nodrošināšanai. Senāts norāda – apstāklim, ka pieteicēja epizodiski atkāpās no vienošanās izpildes un noteica zemākas cenas, nav izšķirošas nozīmes, jo, kā atzīts apgabaltiesas spriedumā, tas šīs vienošanās raksturo. Tomēr tas nemaina secinājumu, ka cenas netika noteiktas godīgas konkurences apstākļos. Savukārt to, kādas būtu bijušas preču cenas, ja nepastāvētu aizliegtā vienošanās, objektīvi nav iespējams novērtēt. Turklāt būtiski, ka apgabaltiesa ir pamatojusi, kāpēc lietā ir pamats uzskatīt, ka visu vienošanās dalībnieku starpā pastāvēja kopīga izpratne par to, ka arī pieteicēja bija vienošanās dalībniece.
Lietā konstatēts, ka horizontālā līmenī nav notikusi tieša informācijas apmaiņa mazumtirgotāju starpā, bet gan izmantojot caur ražotāju, kas tika izmantots kā starpnieks ziņošanai par citu mazumtirgotāju atkāpšanos no ieteiktajām tālākpārdošanas cenām.
Senāts norāda, ka tiesa ir pamatoti atzinusi, ka pieteicējas rīcība, veicot izpēti par konkurentu cenām un vienlaikus tās nosūtot ražotājam, parāda aizliegtās horizontālās vienošanās būtību. Senāts kritiski vērtē pieteicējas norādīto, ka cenu monitorings ražotājam sūtīts ar mērķi panākt labāku iepirkuma cenu. Lai gan atsevišķas epizodes varētu tikt vērtētas tādā ekonomiskajā kontekstā, kādu to norāda pieteicēja, tas neatspēko no pārējā lietā iegūto pierādījumu kopuma izrietošo secinājumu par informācijas nodošanas mērķi un to, ka pieteicēja bija aizliegtās horizontālās vienošanās dalībniece. Senāts piekrita apgabaltiesai, ka izskatāmais gadījums, vērtējot visas lietā pārbaudītās epizodes kopsakarā, apstiprina, ka cenas tirgū netika noteiktas neatkarīgi, bet gan saskaņojot noteiktu mazumtirdzniecības cenu līmeni. Senāts nekonstatēja, ka apgabaltiesas vērtējums balstās tikai uz pieņēmumiem vai ka pierādījumu saturs būtu nepareizi noskaidrots.
Lieta Nr. SKA-4/2024; A43009717
