Valsts budžetā paredzētais finansējums ir mazāks nekā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, tāpēc jautājums tiek risināts, piešķirot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Valstī spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka valsts pienākumu piešķirt finansējumu gadījumos, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kas saistīts ar neiegūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem un infrastruktūras nodrošināšanas izmaksu segšanu.
Situācijā, kad kravu pārvadājumu tirgus ir svārstīgs un pārvadājumu apjomi samazinās, dzelzceļa infrastruktūru ir nepieciešams saglabāt un uzturēt darbderīgā stāvoklī. LDz turpina iekšējo procesu pārskatīšanu un tehnoloģisko procesu maiņu, lai panāktu izmaksu samazināšanu un efektivitātes paaugstināšanu. Tiek īstenota biznesa modeļa maiņa, pilnveidojot komercdarbību, samazināts vadības un darbinieku skaits. Vienlaikus pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir praktiski neiespējama darbības modeļa izveide, kurā nav nepieciešams valsts atbalsts, finanšu līdzsvara nodrošināšanā, līdzīgi kā visiem citiem Eiropas Savienības publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem.
Saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu vadlīnijām sagatavotā LDz 2022. gada pārskata datiem, 2022. gadā saimnieciskās darbības rezultāts ir norādīts kā 24 358 998 eiro zaudējumi pirms valsts finanšu līdzsvara maksājumiem. Valdības piešķirtais 10 miljonus eiro maksājums ir LDz 2023.gada ietvaros nepieciešamais, minimālais maksājums no valsts, lai nodrošinātu Dzelzceļa likumā noteiktās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas.
