“Pirmās 100 dienas ministres amatā ir bijušas ļoti intensīvas. Uzsākot savu darbu, ministrijas komandai, sadarbības partneriem un kolēģiem valdībā uzsvēru, ka ir svarīgi nodrošināt labvēlīgu un mūsdienīgu dzīves telpu iedzīvotājiem ilgtspējīgi attīstītā Latvijā. Atbilstoši tam arī pakārtojām ministrijas prioritātes, darbības virzienus, kā arī mūsu iniciatīvas nākotnē,” pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Kopš pirmās dienas tika strādāts arī pie 2024. gada budžeta. Apstiprinātajā Latvijas drošības un ilgtspējas budžetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir palielināts finansējums galvenajiem pasākumiem reģionu un pašvaldību līdzsvarotas attīstības, valsts digitālās attīstības, dabas kapitāla un ilgtspējīgas vides ekosistēmas pārvaldības jomās. Pašvaldību budžeti nākamajā gadā pieaug par vairāk nekā 220 miljoniem eiro. 2024. gadā pašvaldībām būs arī iespēja piesaistīt investīcijās 354 miljonus eiro no ES struktūrfondiem - infrastruktūras attīstībai, uzņēmējdarbības atbalstam, dažādu viedo risinājumu izveidei u.c.
Reģionu un pašvaldību līdzsvarota attīstība
Rūpējoties par dzīves līdzsvarošanu un vienlīdzīgām iespējām visām ģimenēm, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi, un Ministru kabinets ir apstiprinājis noteikumu projektu par atbalsta sniegšanu pašvaldībām privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības (jeb auklīšu) pakalpojuma iegādei. Pašvaldības var pieteikties atbalstam bērnu pieskatīšanas pakalpojumam, kam kopumā ir piešķirts ES fondu finansējums 16,27 miljonu eiro apmērā. Iniciatīva kalpos ne tikai pašvaldību budžeta izdevumu mazināšanai, bet arī būs drošs atbalsts jaunajām ģimenēm, kam būtiski līdzsvarot savu darba un ģimenes dzīvi, kas ir iespējams, ja vecāku dzīvesvietas tuvumā ir pieejams kvalitatīvs bērnu pieskatīšanas pakalpojums.
Valdībā ir apstiprināti VARAM izstrādātie noteikumi, kas paredz no Taisnīgas pārkārtošanās fonda atklāta konkursa kārtībā piešķirt 49,28 miljonus eiro uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras projektiem Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes pašvaldībām. Šo projektu rezultātā plānots attīstīt uzņēmējiem nepieciešamo infrastruktūru, kas tuvāko sešu gadu laikā ļautu radīt vismaz 422 jaunas darba vietas un piesaistīt privātās investīcijas gandrīz 33 miljonu eiro apmērā.
VARAM kā Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde nodrošināja lēmuma pieņemšanu uzraudzības komitejā par vairāk kā 15,5 miljonu eiro ERAF piesaisti Latvijas un Lietuvas reģionu, pašvaldību un citu institūciju sadarbībai tūrisma, kultūras, vides, sociālajā un institucionālās kapacitātes jomā.
Šobrīd esam uzsākuši diskusijas ar partneriem un iesaistītajām pusēm par labākajiem risinājumiem Rīgas metropoles areāla attīstības veicināšanai. Rīgas dome, Rīgas plānošanas reģions, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" un VARAM ir parakstījušas sadarbības memorandu, apliecinot atbalstu Rīgas metropoles areāla sadarbības modeļa izveidei un ieviešanai, un Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles starptautiskās lomas stiprināšanai. Tāpat ir izveidota augsta līmeņa darba grupa, kurā piedalās ministriju un pašvaldību pārstāvji vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres vadībā. Izmantojot Rīgas un tai apkārt esošo pašvaldību potenciālu, savstarpēji sadarbojoties, ir iespējams radīt risinājumus, kas ļautu Rīgas metropolei kļūt par vispievilcīgāko teritoriju investīcijām Baltijas jūras reģionā.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu pašvaldības domes darbu un lemtspēju situācijā, kad daļa deputātu sistemātiski bez attaisnojoša iemesla nepiedalās domes sēdēs un tādējādi apdraud pilnvērtīgu pašvaldības funkciju izpildi, pēc VARAM iniciatīvas Saeimā ir pieņemti grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā. Tie paredz tiesības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram anulēt pašvaldības deputāta pilnvaras, ja attiecīgais deputāts trīs mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nebūs piedalījies vairāk nekā pusē no kārtējām domes sēdēm un tādēļ domes sēdes nav varējušas notikt kvoruma trūkuma dēļ. Tāpat Saeima ir atbalstījusi grozījumus Pašvaldību likumā, kas paredz, ka domes sēdē lēmumus var pieņemt, ja tajā piedalās vismaz viena trešdaļa no deputātiem, ja iepriekš sasauktā sēde nav notikusi divas reizes kvoruma trūkuma dēļ. Ja mēneša laikā šāda sēde netiek sasaukta, tad pašvaldības izpilddirektors domes sēdi varēs lūgt sasaukt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa pārstāvēja Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē Vietējo un reģionālo pašvaldību Kongresa 45. plenārsēdē. Kongresā tika izceltas Latvijas prezidentūras nacionālās prioritātes - Ukrainai nodarīto zaudējumu reģistra izveide, jautājumu loks, kas skar Ukrainas bērnu apvienošanu ar ģimenēm un valsts atjaunošanu kopumā; prioritārie jautājumi par demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu; laba pārvaldība dažādos līmeņos, īpaši, reģionālajā un vietējā līmenī; būtiskas iniciatīvas, kas vērstas uz vārda brīvību un žurnālistu drošības aizsardzību.
Valsts digitālā attīstība
Ministru kabinetā ir apstiprināts Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plāns turpmākajiem četriem gadiem. Tas nosaka un apkopo visas valsts pārvaldes aktivitātes ekonomikas digitālajai transformācijai. Pamatnostādnēs definētais mērķis ir izveidot tādu sabiedrību, tautsaimniecību un valsts pārvaldi, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi. Tādejādi tiek uzlabota dzīves kvalitāte ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju.
Tāpat ir notikušas vairākas diskusijas ar valsts institūcijām, pašvaldībām, biedrībām un uzņēmējiem par Eiropas Digitālās Desmitgades 2030 mērķiem un veidiem, kā tos sasniegt. Latvijas lielākā vērtība ir tās iedzīvotāji. Likumsakarīgi, ka mums ir jāizmanto visas iespējas, lai palīdzētu mūsu cilvēkiem apgūt digitālās prasmes neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības, invaliditātes vai funkcionēšanas ierobežojumiem. Tas ir viens no digitālās attīstības virzieniem, kas veicina gan Latvijas, gan katra tās iedzīvotāja izaugsmi un konkurētspēju.
Ir nodrošināts, ka papildus valsts uzturētajam eParaksts mobile risinājumam, tagad viedierīču lietotāji valsts pakalpojumiem var piekļūt arī ar Smart-ID, kas sevi ir apliecinājis kā uzticamu, drošu un sabiedrībā nu jau plaši lietotu rīku. Ieguvēji ir visi, jo, vienlaikus atbalstot dažādus identifikācijas risinājumus, mūsu digitālo pakalpojumu vide kļūst gan ērtāka, gan pieejamāka.
Valsts datu apmaiņai un to pārvaldībai jābūt vienkāršai ne tikai starp valsts iestādēm, bet arī starp privāto sektoru. Ir panākts būtisks progress valsts datu aprites kārtībā, kuru turpmāk nodrošinās Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma, kas uzsākusi savu darbību. Praktiski tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm būs pieejama centralizēta datu izplatīšanas platforma, ar kuras palīdzību iestādes varēs gan nodot datus citām iestādēm, gan saņemt tos standartizētā un augstas pieejamības režīmā. Valdībā ir apstiprināti arī attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kas regulē platformas darbību.
Maincā (Vācijā) tika parakstīta Baltijas valstu un Vācijas digitālo ministru deklarācija par "Inovāciju kluba" izveidi ar mērķi kopīgiem spēkiem veidot progresīvāku digitālo politiku Eiropā. Inovāciju kluba uzdevums ir sniegt priekšlikumus nākamajai Eiropas Komisijai, lai veicinātu Eiropas digitālo transformāciju un stiprinātu Eiropas digitālo ekonomiku labākai konkurētspējai ar citiem pasaules reģioniem. Vācija ir uzsvērusi, ka Baltijas valstis ir sasniegušas lielāku progresu digitalizācijas jomā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Dabas kapitāls un ilgtspējīgas vides ekosistēmas pārvaldība
Lai iedzīvotājiem būtu iespēja dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot dabas vērtību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, valdībā apstiprināti noteikumi, kuros noteikti 74 jauni dabas liegumi staignāju mežu aizsardzībai. Staignāju mežu izplatība ir ļoti sadrumstalota un jauno dabas liegumu robežas noteiktas, maksimāli apvienojot blakus esošu biotopu platības, vienlaikus ietverot arī citas bioloģiski nozīmīgas platības un uzlabojot aizsardzības stāvokli arī citiem ES nozīmes biotopiem.
Ir sagatavots informatīvais ziņojums par ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu kartēšanas jeb Dabas skaitīšanas rezultātiem. Tuvākajā laikā plānots sākt ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.
VARAM ir sagatavojusi rīcības plānu par vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības jautājumu nodošanu Klimata un enerģētikas ministrijai. Par atsevišķiem jautājumiem diskusija turpinās.
VARAM ir izstrādājusi un Saeima pieņēmusi grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot pakāpeniski paaugstināt Dabas resursa nodokļa likmi par atkritumu apglabāšanu un vairākiem citiem nodokļa objektiem. Tādējādi tiks veicināta dabas resursu ekonomiski efektīva izmantošana un vides piesārņojuma ierobežošana, samazinot poligonos apglabājamo atkritumu apjomu. Likums arī paredz pārskatīt līdzšinējo nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts un pašvaldības pamatbudžetiem. Līdz ar to jau 2024. gadā pašvaldību budžeti kopumā palielināsies par 6 miljoniem eiro, kurus varēs tajā skaitā novirzīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanai. Vienlaikus likuma grozījumi paredz papildināt nodokļa objektu grupas ar jaunām, lai īstenotu ražotāju paplašinātas atbildības principu, piemēram par tekstilizstrādājumiem, kas ļaus efektīvi izmantot resursus.
Pēc VARAM ierosinājuma valdībā ir pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu 8,7 miljonu eiro apmērā Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Jūrmalas, Līvānu, Madonas, Daugavpils, Limbažu, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Jēkabpils pašvaldībām, kas sniedz nepieciešamo atbalstu iedzīvotājiem vētras radīto postījumu novēršanai. Šādā veidā pašvaldībām kompensēti izdevumi, kas tikuši novirzīti iedzīvotāju vajadzībām - mājokļu atjaunošanai, vētras rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanai un pašvaldību infrastruktūras objektiem. Kompensētas arī bojājumu izmaksas, kas radītas Jēkabpils un Cēsu novada pašvaldību infrastruktūrai.
Decembra Eiropas Savienības Vides ministru padomes sanāksmē panākta vienošanās par regulas priekšlikumu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kura mērķis ir novērst iepakojuma atkritumu rašanos – samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Latvija ir atbalstījusi pārmērīga un nevajadzīga iepakojuma daudzuma samazināšanu, tostarp, pārpakošanas aizliegumu. Vienlaikus ir būtiski, lai iepakojuma patēriņa samazināšana nepalielina pārtikas atkritumu veidošanos vai nerada apdraudējumu pārtikas nekaitīgumam. Ir svarīgi nonākt pie tādiem risinājumiem, kas būtu pieņemami vietējiem uzņēmējiem un būtu ieguvums videi un līdz ar to sabiedrībai ilgtermiņā.
VARAM kopā ar nozares uzņēmējiem, darba devējiem, augstākās izglītības iestādēm, Ekonomikas ministriju ir pievienojies memorandam par gatavību ievērot un atbalstīt noteiktos principus un virzīties uz caurspīdīgu, godīgu, zaļu un ilgtspējīgu ēdināšanas jomu Latvijā, kurā iesaistītās puses var sniegt savu ieguldījumu ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā, veicinot pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu un atkritumu pārstrādes palielināšanu.
Ir izstrādātas prasības un 2023. gada 18. decembrī Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu uz Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatu. Uzskatām, ka ar atklāta konkursa palīdzību spēsim atrast profesionāli, kas spēs nodrošināt iestādes kvalitatīvu un efektīvu darbību ilgtermiņā.
